METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Putekļi kā riska faktors.

    Share

    jino

    Number of posts : 11
    Reputation : 6
    Join date : 06.11.13

    Putekļi kā riska faktors.

    Post  jino on Ceturtdiena Novembris 21, 2013 10:54 pm

    PUTEKĻU IZRAISĪTĀS ARODSLIMĪBAS
    Izplatīta arodslimību lokalizācijas vieta ir elpošanas orgāni. Elpošanas orgānu arodslimības var izraisīt dažādi kaitīgie arodfaktori, galvenokārt putekļi un ķīmiskās vielas.

    Latvijā arodslimību struktūrā elpošanas orgānu arodslimības, arī putekļu izraisītās, pēdējos gados ieņem trešo vietu. Vēl arvien sastopamas pneimokoniozes un hroniskie putekļu bronhīti būvmateriālu ražotājiem, metāla liešanas cehu strādniekiem, akmeņkaļiem, elektrometinātājiem u.c.

    Daudzās Latvijā attīstītās rūpniecības nozarēs ražošanas procesi ir saistīti ar putekļu veidošanos. Kā galvenās šādas nozares būtu jāmin būvmateriālu ražošana, porcelāna un fajansa izstrādājumu ražošana, kombinētās lopbarības un miltu ražošana, tekstilrūpniecība, ķīmiski farma ceitiskā rūpniecība. Putekļi ir galvenais nelabvēlīgais faktors arī kalnrūpniecībā, metalurģiskajā rūpniecībā (metāla liešanas cehi), mašīnbūvē, lauksaimniecībā.  

    Ražošanas putekļi ir cietu vielu smalki dispersu daļiņu kopums, kas rodas darba procesā un zināmu laiku atrodas gaisā līdzsvarotā stāvoklī. Putekļi ir aerosols, t.i., dispersa sistēma, kurā disperso fāzi veido cietās daļiņas, bet disperso vidi – gaiss.

    Pēc putekļus veidojošo vielu rakstura izšķir
    1) organiskos putekļus:
    a) augu (koka, miltu, tabakas, kokvilnas),
    b) dzīvnieku (ādas, vilnas, matu),
    c) mākslīgos (plastmasu),
    d) mikroorganismu (sēņu, baktēriju);

    2) neorganiskos putekļus:
    a) metālu (dzelzs, vara, alumīnija),
    b) minerālu (kvarca, azbesta, kaļķu, cementa);
    3) jauktos putekļus, kamvar būt jaukta– organiska un neorganiska– izcelsme.

    Pēc veidošanās procesa putekļus iedala:
    a) dezintegrācijas aerosolos, kas veidojas, ja cietās vielas sasmalcina skaldot, urbjot, maļot u.tml. (metālapstrādē, kokapstrādē, celtniecības materiālu ražošanā, tekstilrūpniecībā);
    b) kondensācijas aerosolos, kas veidojas, kondensējoties stipri sakarsētu metālu (piemēram, cinka, alumīnija u.c. krāsaino metālu) tvaikiem, ja tos atdzesē; kondensācijas aerosolu daļiņas ir daudz mazākas par dezintegrācijas aerosolu daļiņām. Kondensācijas aerosoli darba telpu gaisā izdalās, piemēram, veicot
    metināšanu un lodēšanu.


    Darba telpu gaisā var būt arī cita veida aerosoli:

    a) dūmi - aerosols, kas veidojas degšanas procesā;
    b) tvaiki – aerosols, kas veidojas, gāzēm pārvēršoties sīkās cietās daļiņās degšanas, sublimācijas vai kondensācijas procesā;
    c) garaiņi – gāzveidīga, molekulāri dispersa, parasti cietā vai šķidrā stāvoklī esoša vielu forma;
    d) migla – šķidrs aerosols, kas veidojas, sadaloties un kondensējoties šķidrumiem; radušies pilieni apņem atbilstošos kodolus, un, pilieniem iztvaikojot, pāri paliek ļoti mazas daļiņas, kuru diametrs ir 2–3μm.

    Aerosolu daļiņu lielums jeb dispersitāte nosaka, cik dziļi tās var iekļūt elpceļos un kādu efektu izraisīt. Cilvēks ar normālu redzi var saskatīt atsevišķas daļiņas, kuru diametrs ir tikai 50 μm (1 mm = 0,001 μm). Mazākas daļiņas ar neapbruņotu aci var atšķirt tikai spilgtā atstarojošā gaismā. Gaisā kā piesārņotājus sastop ļoti dažāda lieluma daļiņas (1.tabula zemāk).

    Pēc daļiņu lieluma putekļus iedala:

    1) redzamajos – diametrs ir lielāks par 10 μm;
    2) mikroskopiskajos – diametrs 0,25 – 10 μm;
    3) ultramikroskopiskajos – diametrs mazāks par 0,25 μm.


    Daļiņas, kas ir lielākas par 100 μm, var izraisīt acu un deguna gļotādas kairinājumu. Putekļu daļiņas, kas ir mazākas par 100 μm, veido t.s. ieelpojamo (inhalējamo) putekļu frakciju; tās iekļūst augšējos elpceļos. Daļiņas, kas ir mazākas par 20 μm, ietilpst torakālo putekļu frakcijā, bet daļiņas, kuru lielums ir mazāks par 10 μm, iekļūst dziļi elpceļos un bieži tur izgulsnējas. Cilvēka veselībai visbīstamākie ir respirējamie putekļi, kuru daļiņu lielums ir mazāks par 5 μm , jo to lielākā daļa sasniedz alveolas, kā arī kuņģa un zarnu traktu. Ultramikroskopisko putekļu daļiņu lielums ir 0,1 μm un mazāk: ja tie neizšķīst un strauji neuzsūcas, var tikt atkal izelpoti. Daļiņas, kuru izmērs ir mazāks par 0,1 μm (jeb 100 nm), sauc par nanodaļiņām. To iespējamo iedarbību uz organismu nosaka daļiņu lielums, sastāvs, skaits un virsma; pierādīts, ka tās spēj iziet cauri šūnu membrānām. Īpaši bīstamas veselībai ir suspendētās putekļu daļiņas, kas ilgu laiku atrodas darba vietas gaisā. Redzamie putekļi nosēžas samērā strauji un tāpēc ir mazāk bīstami par mikroskopiskajiem putekļiem, kas nosēžas ļoti lēni. Savukārt ultramikroskopiskie putekļi flokulācijas procesā veido konglomerātus, ko ietekmē gravitācijas spēks, kurš veicina to ātrāku nosēšanos. Flokulācijas process paātrinās, gaisam samitrinoties. Novērtējot aerosola daļiņu iespējamo ietekmi uz veselību, nozīme ir ne vien dispersitātei, bet arī putekļu īpatnējam svaram/blīvumam , struktūrai un formai, daļiņu cietības pakāpei un šķīdībai, kā arī putekļu eksplozīvajām īpašībām. Ieelpojamās daliņas vērtē pēc to aerodinamiskā diametra, kas ir atšķirīgs no tiešā daļiņu lieluma un raksturo to īpašības. Daļiņu aerodinamiskais diametrs ir sfēras diametrs, ja blīvums ir 1. Tas nozīmē, ka, ja pētāmajām daļiņām būs tāds pat blīvums kā ūdenim, tās nosēdīsies ar vienādu ātrumu. Aerodinamiskais diametrs ļauj salīdzināt daļiņas ar dažādu ģeometrisku formu, blīvumu un masu. Piemēram, kokvilnas putekļi, kam ir lielāks izmērs, bet mazs blīvums, viegli tiek suspendēti gaisā, viegli pārvietojas ar vēju, tiem ir mazs aerodinamiskais diametrs, turpretī ģeometriskais diametrs ir relatīvi liels. Aerodinamisko diametru mērī mikrometros. Nozīme ir arī daļiņu formai un struktūrai, it īpaši saistībā ar putekļu cietību. Piemēram, ļoti smalkas, tievas un cietas šķiedrveida daļiņas (azbests) ir grūti izvadīt no elpceļiem ar dabiskiem aizsargmehānismiem. Kā jau minēts, dezintergrācijas aerosoli satur lielākas un nepareizas formas daļiņas, nereti ar asām šķautnēm (piemēram, silīcija dioksīds, kvarcs, azbests ). Putekļi, kuru daļiņām ir liela cietības pakāpe, piemēram, silīcija dioksīdu saturošu materiālu, akmeņogļu, sarkankoka, dižskābarža un ozola putekļi, izraisa fibrozas pārmaiņas plaušu audos. Ja putekļu daļiņas elpceļos un alveolās izšķīst organisma bāzes vidēs, tajos esošās vielas nokļūst tieši asinsritē un atkarībā no ķīmiskā sastāva iesaistās dažādās vielmaiņas reakcijās. Ūdens vidē labāk šķīstošās vielas vairāk uzsūcas jau augšējos elpceļos, bet sliktāk šķīstošās – bronhos un alveolās. Putekļu daļiņas bieži absorbē ūdens tvaikus, īpaši atmosfērā ar augstu mitruma pakāpi. Uz putekļu daļiņu virsmas var būt arī adsorbētas gāzes un šķīdumu tvaiku fāzē esošas ķīmiskās vielas. Uzņēmumos, kuros tehnoloģiskais process ir saistīts ar mikrobioloģisko sintēzi, darba joslas gaisā nereti ir paaugstināta baktēriju vai sēņu (producentu) koncentrācija. Daudziem putekļiem (piemēram, ogļu, cukura, miltu, cietes, zirņu, sēra, alumīnija, cinka) piemīt eksplozīvas īpašības. Lai notiktu sprādziens, nepieciešama augsta temperatūra (liesma, dzirkstele, elektrisks lādiņš) un pietiekami liela putekļu koncentrācija gaisā. Minimālais putekļu daudzums, kas var radīt eksploziju, dažādu šķirņu oglēm ir 30 – 40 g/m3, cietes, alumīnija, sēra putekļiem – 7 g/m3, cukuram – 10,3 g/m3.

    1. tabula.
    Ražošanas aerosolu daļiņu lielums


    Materiāls                              Daļiņu lielums
    Smilšu graudiņi                          diametrs 200 – 2000 μm
    Cementa putekļi                            diametrs 4 – 10 μm
    Ziedputekšņi                                 diametrs 10 – 100 μm
    Sēņu sporas                                 diametrs 2 – 100 μm
    Aktinomicētu sporas                       garums 0,6 – 2,5 μm
    Klinšu putekļi                                diametrs 1 – 10 μm
    Tabakas dūmi                               diametrs 0,1 – 1,0 μm
    Tvaiki                                      diametrs 0,1 – 0,4 μm
    Vīrusi                                           diametrs 28 nm – 0,2μm



    Ražošanas aerosolu koncentrācija darba telpas gaisā ir atkarīga no ražošanas īpatnībām, tehnoloģiskā procesa, iekārtu stāvokļa un citiem faktoriem. Ir noteikta putekļu arodekspozīcijas robežvērtība (AER) darba vietas gaisā. Putekļiem ar izteiktu agresivitāti (kvarca putekļi) un putekļiem, kuru sastāvā ir vairāk par 70% silicīja dioksīda (kvarcīts, dinass u.c.), AER ir 1 mg/m3. Ja putekļos ir no 10% līdz 70% silīcija dioksīda (šamots, granīts, vizla, ogļveida putekļi), to AER ir 2 mg/m3. Ja silīcija dioksīda saturs putekļos ir no 2% līdz 10% (kukersita degakmens, vara sulfīda rūdas u.c.), tad AER ir 4 mg/m3. Azbesta putekļiem un putekļiem, kuros ir vismaz 10% azbesta, arodekspozīcijas robežvērtība 8 stundas ilgai ekspozīcijai ir 0,5 mg/m3, bet 15 minūtes ilgam periodam – 2mg/m3, stikla un minerālšķiedru putekļiem – 4 mg/m3, bet putekļiem, kas nesatur silīcija dioksīdu, AER ir 10 mg/m3.

    Raksts no "http://www.balticseaosh.net/files/82.pdf".

    mili - 10 mīnus trešajā pakāpē,
    mikro - 10 mīnus sestajā pakāpē,
    mano - 10 mīnus devītajā pakāpē.

    Salīdzinājumam:
    "Putekļu ērcīte ir ap 200 mikrometru liela, cilvēka mats ir aptuveni 100 mikrometru biezs, sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) izmērs ir ap 5 mikrometriem, gripas vīrusam ap 100 nanometriem, flagellas ap 20 nanometriem, šūnu ķīmiskās enerģijas avota adenozīntrifosfāta (ATF, angliski ATP) izmērs ir ap 10 nanometriem, DNS diametrs ir tikai daži nanometri, bet C60 diametrs ir 0,7 nanometri." wikipēdija. Very Happy

    LINKĀ ĪSS METINĀŠANĀ IZDALĪTO PUTEKĻU/ GĀZU APSTĀSTĪJUMS (eng).
    http://www.ccohs.ca/oshanswers/safety_haz/welding/fumes.html

    jino

    Number of posts : 11
    Reputation : 6
    Join date : 06.11.13

    Mana lolotā ideja, jeb tiem, kuri patiesi rūpējas par veselību.

    Post  jino on Sestdiena Novembris 30, 2013 1:24 am

    Pirms uzsāku mācīties metināt, sanāca pabūt 3m seminārā par darba aizsardzību. Viņe demonstrēja to, cik daudz putekļu "saiet" metinātāja plaušās gada laikā. Bija tur buņdžiņa... es padomāju, ka tādi "krēslā pirdēji", jo vajag to preci pārdot, bet sanāca depiņā pieķert respiratorpusmasku...

    Sāku mācīties metināt.

    Manas "plaušas":




    Tad es nopirku filtrus - man paveicās, jo filtri izrādījās labi (Aiztur itkā vismaz 99.95 % daļiņu pēc EN 149).

    Re




    Pelēkie, baltos es "testēju" tagad. Pēc aptuveni 50darba stundām palika grūti elpot un bija jāpērk jauni filtri, jo "grūtā elpa" ir signāls, ka daļiņu filtri ir jāmaina (gāzes filtrus maina, tikko sajūt smaku!!!). Varējau jau lietot ilgāk, jo filtrs strādā - pat labāk strādā, bet ir jāsabalansē vajadzība pēc gaisa un filtrēšanas pakāpe. Kāpēc mainīju, ja pelēkie bija labi - cena, vnk cena un metinu salīdzinoši labos apstākļos (migla ir reti Very Happy ).
    NB. Pievērsiet marķējumam "P3" uzmanību!

    Tātad, filtrus nomainīju un paskatījos, kāds tad īsti ir tas "sausais atlikums" jeb svars, ko es sev neieguvu Smile Tiek tikai noņemts vāciņš....





    Te ar parastiem vates tamponiem bez īpašas spiešanas tiek pārbraukts katrai daļai pāri... un filtrs tiek mazliet pakratīts.





    Un tagad es izlāju un pakratu savas "plaušas"...





    Un finālā manas plaušas pēc aptuveni 40 h metināšanas...  affraid 
    tikai 40h !!!! viens pilns darba mēnesis
    Salīdziniet attēlu attēlu augšā un apakšā.





    SECINĀJUMS:

    "Krēslā pirdēji" nestāsta gluži muļķības, jeb katrs pats savas laimes kalējs...



    Aspekti:
    1. Metināts ir mazoglekļa neleģētais tērauds (mazāk kaitīgais);
    2. Metināts ar bāziskā tipa elektrodu (Oerlikon Special) 95%. (Nav "traģiskākie" izmeši);
    3. 111 process (vismazāk kaitīgais);
    4. Metināts tika telpās, kur ir nosūcēji (nav super, bet ir ok);
    5. Pieļauju, ka man vajadzība pēc elpas (gaisa daudzums litros) ir vidējais statistiskais rādītājs.


    Viela pārdomām:
    1. Tur principā nav: Zn, Ni, Hr, Mg.

      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:38 am