METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Metinātāju darba tehnoloģija

    Share

    Admin
    Admin
    Admin

    Number of posts : 56
    Reputation : 1
    Join date : 03.02.13
    Age : 103
    Dzīvesvieta : Riga

    Metinātāju darba tehnoloģija

    Post  Admin on Otrdiena Februāris 05, 2013 9:21 am

    Rokas elektrolokmetināšana.

    Metināšanas būtība un nozīme.


    Metināšana ir neizjaucamu savienojumu iegūšanas process, kurā metināmās detaļas vietējas vai vispārējas sakarsēšanas, plastiskās deformācijas vai arī to kopīgas iedarbības rezultātā starp detaļām rodas starpātomu saites. Senākais metināšanas veids ir kalējmetināšana.
    Kausēšanas metināšanas (1.attēls.) būtība ir tāda, ka metāls metināmo detaļu 1 un 2 malās izkūst siltuma avota iedarbībā, izkusušās virsmas saplūst un pārklājas ar izkausētu metālu.
    Visu veidu kausēšanas metināšanā izkusušais vienas malas šķidrais metāls brīvi savienojas (daļēji sajaucas) ar otras malas šķidro metālu. Rodas šķidra metāla kopīgs tilpums, ko sauc par „metināšanas vannu”. Metināšanas vannas metālam atdziestot, rodas šuves 4 metāls.
    Vietējais siltuma avots var būt elek¬triskais loks, gāzes liesma, ķīmiska reakcija, izkausēti sārņi, elektroni starojuma enerģija, plazma, lāzera stara enerģija.

    Pirmos lokmetināšanas izmēģinājumus pirmoreiz pasaulē veica Krievijā 1878. gadā Nikolajs Benardoss.
    Iekārtu un tehnoloģiju metāla metināšanai ar tērauda elektrodiem izstrādāja Nikolajs Slavjanovs, kā arī organizēja Permas rūpnīcā elektrometināšanas cehu, lietoja paša konstruētus metināšanas automātus un publicēja vairākus zinātniskus darbus par metināšanu. N. Slavjanovam 1890. gadā Francijā tika izdots pirmais patents lokmetināšanai ar tērauda elektrodiem, vēlāk arī citās pasaules zemēs, to skaitā Krievijā.


    Izplatītāko metināšanas veidu būtība.

    Lokmetināšana. Siltuma avots metināšanā ir elektriskais loks, kuru atklāja bijušās Sankt-Peterburgas Medicīniskās ķirurģijas akadēmijas profesors Vasilijs Petrovs. Viņš pirmais pasaules literatūrā aprakstīja elektrisko loku, tā īpašības, proti, elektroda metāla kausēšanu ar loku.
    Par metināšanas loku sauc spēcīgu, ilgstošu izlādi, kura notiek starp diviem elektrodiem elektriskā lauka jonizētā vidē.
    Pirmos lokmetināšanas izmēģinājumus pirmo reizi pasaulē veica Krievijā 1878. gadā Nikolajs Benardoss. Arhīvā saglabājušies N. Benardosa apraksti, rasējumi un zīmējumi rāda, ka būtībā visi tagad lietojamie rokas un automātiskās lokmetināšanas veidi ir viņa ieteikti.

    Iekārtu un tehnoloģiju metāla metināšanai ar tērauda elektrodiem izstrādāja Nikolajs Slavjanovs, kā arī organizēja Permas rūpnīcā elektrometināšanas cehu, lietoja paša konstruētus metināšanas automātus un publicēja vairākus zinātniskus darbus par metināšanu.
    Lai iegūtu loku (3.attēls.), ir vajadzīga elektriskā ķēde ar speciālu barošanas avotu. Loka barošanai ar elektrisko strāvu maiņstrāvas gadījumā izmanto metināšanas transformatoru, bet līdzstrāvas gadījumā metināšanas pārveidotāju, agregātu ar iekšdedzes dzinēju vai metināšanas taisngriezi. No barošanas avota strāvu pa metināšanas vadiem caur elektrodu turētāju pievada elektrodam un metināmajam izstrādājumam, starp kuriem deg loks.

    Metinot ar kūstošiem elektrodiem, šuve veidojas no kūstošā elektroda un malu pamatmetāla, bet, metinot ar nekustošiem elektrodiem, šuve aizpildās ar metināmo daļu metālu. Degot lokam (3.attēls.), kūstošais elektrods kušanas laikā nepārtraukti jāpadod lokā (metināšanas zonā) un jāuztur pēc iespējas pastāvīgs loka garums. Loka garums L ir atstatums starp elektroda galu un krātera (padziļinājuma) virsmu metināšanas vannā. Degot lokam ar nekustošu elektrodu, loka garums ar laiku palielinās un metināšanas process ir jākoriģē.. Loka degšanas, metināmā un elektroda metāla kušanas laikā metināšanas vanna ir jāaizsargā pret gaisā esošo gāzu (skābekļa, slāpekļa, ūdeņraža) iedarbību, lai tās neiekļūtu šķidrajā metālā un nepasliktinātu šuves metāla kvalitāti. Tāpēc metināšanā loka zonu (elektrodu, pašu loku un metināšanas vannu) aizsargā. Atkarībā no veida, kā aizsargā metālu pret gaisa iedarbību, izšķir šādus lokmetināšanas veidus: metināšana ar pārklātiem elektrodiem un aizsarggāzē.
    Pārklāts elektrods ir metāla stienis, kura virsma ir pārklāta ar pulverveida materiālu līmes šķīdumu. Metināšana ar pārklātiem elektrodiem uzlabo šuves metāla kvalitāti. Metālu pret gaisa iedarbību aizsargā sārņi un gāzes, kas veidojas, pārklājumam kūstot. Pārklātie elektrodi paredzēti rokas metināšanai, t. i., kad procesa divas obligātās operācijas (elektroda padošanu loka zonā un loka pārvietošanu pa izstrādājumu šuves veidošanai) izpilda metinātājs ar roku. Rokas metināšanā ar pārklātiem elektrodiem šuvi var izveidot jebkurā telpiskā stāvoklī un grūti pieejamās vietās.

    Metinot aizsarggāzē, loka zonā caur elektroda turētāju pievada aizsarggāzes strūklu. Metināt var gan ar kūstošu, gan nekustošu elektrodu, lietojot rokas, pusautomātisko un automātisko metināšanu. Par aizsarggāzēm lieto dažādu gāzu maisījumu.


    Kontaktmetināšana ir metināšanas veids, kurā lieto spiedienu un vietēju sakarsēšanu. Izšķir kontakta punktmetināšanu, sadurmetināšanu, šuves, reljefa un šuves-saduras kontaktmetināšanu.

    Punktmetināšanas procesā izšķir trīs posmus 1. posms - iepriekšēja detaļu saspiešana starp elektrodiem; 2. posms - saspiesto detaļu sakarsēšana līdz metināšanas temperatūrai; 3. posms (caurkalšana) - metinātās vietas atdzesēšana, palielinot saspiešanas spēku. Katra posma ilgumu nosaka metināšanas tehnoloģiskie apstākļi. Lai pazeminātu elektrisko pretestību metināšanas zonā sagataves saspiež. Sagatavju saskarsmes vietā ir minimālā elektriskā pretestība, caur kontaktvietu padod lielu strāvu kura kausē to. Tā, piemēram, ja pārāk ātri atbrīvo detaļas, tad var pavājināties karstais metinātais punkts un metinātam savienojumam ir zema kvalitāte.

    Sadurmetināšanas būtība ir tāda, ka jau iepriekš savstarpēji saspiestās detaļas līdz metināšanas temperatūrai (1200... 1300°C mazoglekļa tēraudiem) sakarsē metālā plūstošā strāva, pēc tam strāvu atslēdz, pie tam saspiešanas spēku metināmajā sadurā palielina.

    Gāzes metināšanu (gāzmetināšanu) izgudroja 1896. gadā. Lieto pirmām kārtam čuguna un misiņa metināšanai, retāk tērauda lokšņu (ar biezumu 1 ... 5 mm) savienošanai un remontdarbiem. Gāzes metināšanā ir liela termiskā zona.
    No deggāzēm metināšanā galvenokārt lieto acetilēnu. Acetilēna-skābekļa metināšanu izpilda ar kausēšanu (ar rokām) un ar spiedienu (ar mašīnām).

    Metināmo savienojumu tipi.

    Metināts savienojums ir neizjaucams vairāku detaļu savienojums, kas izveidots ar metināšanu. Ar kausēšanas metināšanu izveido sadursavienojumus (6.attēls), leņķsavienojumus, T veida savienojumus un pārlaidsavienojumus. Lieto arī pārlaidsavienojumus ar punktu šuvi, kas metināta ar loku.

    Sadursavienojumā visi elementi novietoti vienā plaknē vai uz vienas virsmas. Šis savienojuma veids ir visizplatītākais metinātos izstrādājumos, jo tam salīdzinājumā ar pārējiem veidiem ir šādas priekšrocības:
    -Neierobežots metināmo elementu biezums;
    vienmērīgāks spēka līniju (spriegumu) sadalījums, pārnesot spēkus no viena elementa uz citu;
    -minimāls metāla patēriņš metinātā savienojuma veidošanai;
    -droša un ērta kvalitātes kontrole
    Sadursavienojumu trūkumi salīdzinājumā ar pārējiem savienojumu veidiem ir šādi:
    -nepieciešamība precīzi salikt elementus metināšanai;
    -profilēta materiāla (U profila siju, T siju, dubult-T siju) malu sarežģīta sagatavošana sadurmetināšanai.


    Leņķsavienojums (7.attēls.) ir divu taisnā leņķī novietotu elementu galu saskares vietā sametināts savienojums

    T veida savienojums (8.attēls) ir metināts savienojums, kurā viena elementa sānu virsmai piekļaujas leņķī tai piemetināts otra elementa gals, parasti leņķis starp elementiem ir taisns.
    Leņķsavienojumus un T veida savienojumus plaši lieto siju, kolonnu, statņu, karkasu, kopņu un citu izstrādājumu metināšanai, nodrošinot izstrādājuma palielinātu stingrumu un samazinātu deformāciju.

    Pārlaidsavienojums (9.attēls) ir metināts savienojums, kurā metināmie elementi novietoti paralēli un viens otru pārklāj. Šo savienojumu trūkumi ir palielināts pamatmetāla patēriņš, kas nepieciešams savienojuma pārlaidumam.

    Metāla ekonomijas nepieciešamība ierobežo pārlaidsavienojuma lietošanu elementiem, kuru biezums ir lielāks par 60 mm. Pārlaidums nedrīkst būt mazāks par trīs plānākā metināmā elementa biezumiem; nelineārs spēka plūsmas sadalījums, tāpēc tas sliktāk iztur mainīgas vai dinamiskas slodzes nekā sadursavienojums. Konstrukcijās, kas pakļautas zemām temperatūrām un mainīgam vai dinamiskām slodzēm, jāizvairās no pārlaidsavienojumiem; mitruma iekļūšana spraugās starp pārlaistajām loksnēm (vienpusējā metināšanā), kas izraisa metinātā savienojuma koroziju; metinājuma defektu grūta noteikšana.
    Pārlaidsavienojuma priekšrocības ir šādas:
    -metināšanai nav nepieciešami malu noslīpinājumi,
    -vienkārši salikt savienojumu (iespējams piedzīt izmērus uz pārlaiduma rēķina).


    Savienojumus ar uzliktni (10.attēls.) pašlaik vairs nelieto. Iespējami tikai savienojumi ar uzmavu. Uzliktņi metinātos savienojumos rada lieku metāla patēriņu, un metinātais savienojums sliktāk iztur slodzi, sevišķi mainīgu.


    Savienojumus ar punktu šuvēm (11.attēls) lieto pārlaidsavienojumos un T veida savienojumos. Ar punktu šuvēm iegūst stiprus, bet neblīvus savienojumus. Augšējo loksni caursit vai izurbj, bet urbumu aizmetina tā, lai daļēji būtu izkausēta apakšējā loksne (vai profils). Ja augšējās loksnes biezums ir līdz 12 mm, tad to var neurbt, bet izkausēt ar loku, kas deg zem kušņiem vai aizsarggāzes, pie tam var lietot nekūstošus elektrodus.

    Metināto šuvju klasifikācija

    Metinātas šuves pēc metinātā savienojuma tipa un šuves šķērsgriezuma ģeometriskā apveida iedala saduršuvēs un kakta šuvēs. Saduršuves lieto sadursavienojumu izveidošanai.

    Kakta šuves lieto pārlaidsavienojumos, T veida savienojumos un leņķsavienojumos.
    Šuves pēc ārējas virsmas formas (12.attēls) var būt normālas, izliektas vai ieliektas. Saduršuves parasti mēdz būt normālas un izliektas, malu savstarpējā nobīde sadursavienojumos nedrīkst būt lielāka par 0,5 mm. Kakta šuves var būt arī ieliektas. Metināti savienojumi ar izliektām šuvēm labāk iztur statisku slodzi nekā savienojumi ar normālām vai ieliektām šuvēm. Tomēr šuves ar lielu izliekumu nav ekonomiskas, jo tām ļoti daudz uzkausēta metāla. Sadursavienojumi ar normālām šuvēm un leņķsavienojumi, T veida savienojumi un pārlaidsavienojumi ar ieliektām šuvēm labāk iztur dinamiskas vai maiņzīmju slodzes nekā savienojumi ar izliektām šuvēm. Tas izskaidrojams ar to, ka normālām un ieliektām šuvēm nav strauju pāreju no pamatmetāla uz uzkausēto metālu, kurās ir sprieguma koncentrācija, no kā var sākties savienojuma sagrūšana. Metinot apakšējā šuves stāvoklī, pieļaujams līdz 2 mm izliekums, metinot pārējos stāvokļos, līdz 3 mm izliekums. Ieliekums jebkurā gadījumā nedrīkst būt lielāks par 3 mm. Saduršuvēs nav pieļaujams ieliekums metinot.
    Pēc darbojošos spēku virziena šuves iedala:
    -sānšuvēs (garenšuvēs), kuru asis ir paralēlas spēka virzienam;
    -gala šuvēs, kuru asis ir perpendikulāras spēka virzienam; kombinētās un slīpās šuvēs.

    Pēc garuma izšķir nepārtrauktas un pārtraukumainas šuves. Pārtraukuma šuves var būt ķēdes un šahveida šuves. Ķēdes šuve ir T veida savienojuma divpusīga pārtraukumaina šuve, kurā metinātie posmi un starpposmi atrodas sieniņai abās pusēs viens otram pretī. Šahveida šuve ir T veida savienojuma divpusīga pārtraukumaina šuve, kurā starpposmi sieniņas viena pusē atrodas pretī metinātiem posmiem sieniņas otrajā pusē. Atstatumu no metinātā posma sākuma līdz nākošā posma sākumam sauc par šuves soli. Pārtraukumainas šuves lieto savienojumos, kuriem nav jābūt hermētiskiem, kā arī tad, ja nepārtrauktās šuves nav pilnīgi noslogotas. Metināti savienojumi ar nepārtrauktām šuvēm labāk nekā savienojumi ar pārtraukumainām šuvēm iztur mainīgas slodzes un mazāk pakļauti korozijai. Ļoti atbildīgiem metinātiem izstrādājumiem parasti lieto nepārtrauktas šuves.
    Šuves atkarībā no to pozīcijām iedala šādi: (13.attēls.) PA: apakšējā, PB: horizontāli vertikālā, PD: horizontālā griestu, PE: griestu, PF: vertikālā no apakšas uz augšu, PG: vertikālā no augšas uz apakšu. Citiem šuves elementiem

    bs metināšana no abām pusēm;
    lw “kreisā” metināšana
    mb metināšana ar paliktni;
    ml daudzslāņu;
    nb metināšana bez paliktņa;
    rw “labā” metināšana;
    sl vienslāņu metināšana;
    ss metināšana no vienas puses.


    Apakšējo šuvju metināšana ir visērtākā, un to viegli mehanizēt. Visgrūtākā un sarežģītākā ir griestu šuve, kuras izveidošanai ir vajadzīgi speciāli treniņi. Horizontālās un vertikālās šuves vertikālā plaknē izveidot ir grūtāk nekā apakšējās, bet vieglāk nekā griestu šuves. Vertikālās, horizontālās un griestu šuves visvairāk lieto celtniecībā un lielu būvju montāžā, retāk rūpnīcās, kur, izmantojot palīgierīces, var gandrīz pilnībā sametināt konstrukciju tikai apakšējā stāvoklī. Daudzi augstas klases metinātāji vertikālās šuves metina labākā kvalitātē nekā apakšējās, jo šajā gadījumā no metināšanas vannas vieglāk aizvadīt netīrumus un šuves metāls kļūst tīrāks, blīvāks un stiprāks.
    Pēc darba apstākļiem šuves iedala darba šuvēs, kas uzņem ārējās slodzes, un saistšuvēs, kas paredzētas tikai izstrādājuma daļu sastiprināšanai.


    Elektriskais loks un tā lietošana metināšana.

    Elektriskais loks ir viens no elektriskas izlādes veidiem gāzēs. Elektriskā izlāde gāzēs ir elektriskās strāvas plūšana gāzēs elektriskā lauka iedarbībā. Izlādes veidi atšķiras ar potenciālu starpību, strāvas stiprumu, garumu, gāzes sastāvu, darbības laiku un citām pazīmēm.

    Brīva loka uzbūve.
    Gaisā starp elektrodu un izstrādājumu degošu loku pieņemts saukt par brīvu loku atšķirībā no saspiesta loka, kura šķērsgriezums piespiesti samazināts. Brīvs loks (14.attēls.) sastāv no trim zonām: katoda zona ar katodplankumu, kas nepieciešams elektronu emisijai (izejai); anoda zona ar anoda plankumu, kuru bombardē elektronu plūsma, un loka staba, kas ieņem starpstāvokli starp katoda un anoda zonu. Katoda zona atrodas starp loka stabu un katoda (elektroda, kas pieslēgts barošanas avota negatīvajam polam) virsmu.
    Loka stabā noris svarīgi procesi - jonizācija, rekombinācija un plazmas strūklu veidošanās. Jonizācija ir elektriski lādētu daļiņu (elektronu un jonu) veidošanās process starpelektrodu telpā. Parastos apstākļos gāzes, kas aizpilda starpelektrodu spraugu, nevada elektrisko strāvu, tātad bez jonizācijas stabā loks nedeg.

    Metināšanas loku klasifikācija.
    Pēc elektroda materiāla sastāva:
    -loks ar kūstošiem un nekustošiem elektrodiem;

    -pēc loka staba saspiešanas pakāpes - brīvs un saspiests loks;
    -pēc metināšanas strāvas pievadīšanas shēmas - tiešas un netiešas darbības loks;
    -pēc strāvas veida - vienfāzes un trīsfāžu maiņstrāvas loks;
    -līdzstrāvas un pulsējošas strāvas loks;
    -pēc strāvas polaritātes - tiešas un pretējas polaritātes loks;
    -pēc statiskās voltampēru raksturlīknes veida - loks ar krītošu, cietu un augošu raksturlīkni.

      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:33 am