METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Plazmas loka un citi termiskās griešanas veidi

    Share

    Admin
    Admin
    Admin

    Number of posts : 56
    Reputation : 1
    Join date : 03.02.13
    Age : 103
    Dzīvesvieta : Riga

    Plazmas loka un citi termiskās griešanas veidi

    Post  Admin on Ceturtdiena Februāris 07, 2013 11:10 pm

    Plazmas loka un citi termiskās griešanas veidi

    Plazmas loka griešana. Ja elektriskajā lokā ievirza kādas gāzes plūsmu, laižot to cauri nelielam plazmu veidojošas sprauslas urbumam (sk, 117. att.), tad loka stabs ir saspiests, pie tam radusies plazma ir koncentrēts augstas temperatūras (līdz 5000. . . 20 000°C) siltuma avots. Gāzi, kas saspiež loka stabu, sauc par plazmas veidotāju. Par plazmas veidotājām gāzēm lieto vai nu vienatoma gāzes (piemēram, argonu), vai divatomu gāzes (ūdeņradi, slāpekli). Lieto arī divu vai vairāku gāzu maisījumu un gaisu (117.attēls.).

    Plazmu veidojošās divatomu gāzes rada plazmas loku, izdalot vairāk siltuma uz anoda nekā vienatoma gāzes. Tas izskaidrojams ar to, ka divatomu gāzes izstrādājumam atdod vairāk siltuma no loka staba, jo, veidojoties gāzes molekulām, izdalās papildus siltums.
    Temperatūru sadalījums vienatoma gāzes (argona) plazmas strūklā, ja strāva ir 400 A un gāzes patēriņš 0,6 m3/h, parādīts 118. attēlā.


    Saspiests loks var būt analogs tiešās un netiešās darbības metināšanas lokam. Pirmajā gadījumā viens no elektrodiem ir apstrādājamais metāls, otrajā - loks ierosinās starp neatkarīgiem elektrodiem. Ja saspiestais loks. iegūts pēc pirmās shēmas, tad to nosauc par plazmas loku, ja pēc otrās shēmas - par plazmas strūklu.
    Metālu sadalošajai griešanai lietderīgāk lietot plazmas loku, jo ir konstatēts, ka tam ir lielāks lietderības koeficients un plazmas deglis mazāk nodilst.
    Plazmas loka griešanu plaši lieto tādu metālu un sakausējumu apstrādē, kurus nevar griezt ar skābekli - augstlegētu tēraudu, alumīnija, titāna un tā sakausējumu, vara griešanai.
    Plazmas loka griešana ir metāla izkausēšana šaurā posmā pa griezuma līniju un izkausētā metāla aizvadīšana ar lokā radušos plazmas strūklu.

    Plazmas loka griešanas iekārta. Iekārtas komplektā ir griezējdeglis (plazmotrons), procesa vadības pults, loka barošanas elektriskās strāvas avots, baloni ar plazmas veidojošām gāzēm un mehānisms plazmotrona pārvietošanai gar griezuma līniju. Griezējdeglis sastāv no elektroda mezgla un sprauslas mezgla. Izšķir plazmotronus ar plazmu veidojošās gāzes aksiālo padevi un virpuļpadevi loka saspiešanai. Plazmu veidojošās gāzes aksiālo padevi lieto platām sprauslām.

    Ar virpuļpadevi plazmas veidojošo gāzi ievada katoda un loka staba zonā pa kanāliem, kas novietoti pa plazmotrona loka kameras sienu pieskarēm. Kamerā rodas gāzes virpuļplūsma ar spirālveida kustību. Plazmas veidojošās gāzes virpulpadeve nodrošina gāzes sajaukšanos loka stabā un vienmērīgu gāzes apvalku ap stabu.
    Aksiālajā padevē elektroda galam (līdz 100... 1500 mm garš volframa stienis ar 2 ... 6 mm diametru) ir 20 ... ...30° leņķī nosmailināta stieņa forma, bet virpuļpadevē elektroda galā ir maināmi čaulu katodi.
    Plazmotronu dzesēšanai lieto ūdeni, bet nelielas jaudas plazmotronu dzesēšanai - saspiestu gaisu.
    Volframa (vai ar lantāna, itrīja, torija oksīdu piemaisījumu) elektrodus lieto darbam inertās gāzēs; griežot oksidējošās gāzēs, elektrods katoda zonā jāaizsargā ar neaktīvu gāzi.
    Katoda ieliktņu un elektrodu dilšanas intensitāte ir atkarīga no darba strāvas stipruma. Jo stiprāka strāva, jo ātrāk nodilst ieliktnis. Plazmotroniem ar cirkonija ieliktņiem un caurplūstoša ūdens dzesēšanas sistēmu maksimālā darba strāva ir 250 . . . 300 A. Šādu plazmotronu katodu darba ilgums parasti nepārsniedz 4 ... 6 h.
    Liela nozīme plazmotronos ir sprauslas konstrukcijai. Jo mazāks sprauslas diametrs un lielāks tās garums, jo lielāka enerģijas koncentrācija, loka spriegums un lielāks plazmas plūsmas ātrums un palielinās tā griešanas spēja. Tomēr sprauslas diametrs un garums ir atkarīgs no darba strāvas stipruma un gāzes patēriņa. Ja sprauslas diametrs ir ļoti mazs un tās garums ļoti liels, tad var rasties tā saucamais dubultloks. Viens loks starp katodu un sprauslas iekšējo daļu, bet otrs starp sprauslas ārējo virsmu un griežamo izstrādājumu. Dubultloks var sabojāt veiduzgaļa sprauslu. Visbiežāk dubultloks rodas griešanas loka ierosināšanas momentā. Griešanas loku ierosina ar oscilatoru vai kondensatoru ierīci. Lai griešanas loka aizdedzināšanā novērstu dubultloku, darba strāva, jāpalielina laideni. To panāk ar magnētiskām, tiristoru vai citām ierīcēm. Plazmas loka griešana loka barošanai lieto līdzstrāvas avotus ar strauji krītošu ārējo statisko raksturlīkni.
    Plazmas loka griešanu lietderīgi lietot galvenokārt griešanai ar mašīnām, jo lielais griešanas ātrums ļoti apgrūtina procesa vadīšanu. Tā, piemēram, ar 50 kW jaudas aparātu 1,5 mm biezu tēraudu griež ar ātrumu 20 m/min, bet 10 mm biezu tēraudu - ar ātrumu 3... 4 m/min. Palielinot plazmas elektrisko jaudu, griešanas ātrums vel vairāk palielinās.

    Loka griešanu var veikt ar loku zem kušņiem, ar pārklātiem tērauda elektrodiem un kādā gāzē. Labu kvalitāti un augstāku ražīgumu nekā citi veidi nodrošina automātiskā loka griešana ar stiepli zem kušņiem. Ja lieto 4 mm diametra stiepli, loka spriegums ir 42... 44 V un darba strāva 1200 A, tad var griezt 20 mm biezu tēraudu ar ātrumu 30 m/h.
    Ar pārklātiem tērauda elektrodiem var griezt līdz 15 mm biezu tēraudu. Gāzes - loka griešanā loks izkausē metālu, bet gāzes strūkla aizvada to no griezuma zonas. Kā gāzi lieto saspiestu gaisu, slāpekli, skābekli, argonu un to maisījumus. Šim paņēmienam pielieto speciālus grafīta elektrodus ar vai bez centrālā urbuma.
    Argonloka griešanu ar nekustošu elektrodu izdevīgi lietot līdz 5 mm bieza alumīnija, vara un to sakausējumu, nerūsošo tēraudu un citu metālu lokšņu apstrādei.

    Zemūdens griešana. Lai pārdalītu metāla daļas zem ūdens, visplašāk lieto rokas skābekļa - loka griešanu un benzīna - skābekļa griešanu. Bez šiem veidiem zem ūdens lieto griešanu ar pārklātiem kūstošiem elektrodiem, gāzes - loka pusautomātisko griešanu ar tieviem kūstošiem elektrodiem, plazmas loka griešanu.
    Skābekļa - loka griešanu veic ar speciālu elektrodu, kas izgatavots no tērauda caurules ar izmēriem 7x2,5 mm un pārklāts ar biezu ūdensnecaurlaidīgu kārtu. Ar speciālu turētāju no balona pa šļūteni caurulē padod skābekli ar spiedienu 0,15 . . . 0,35 MPa. Loks sakarsē metālu, bet skābeklis to oksidē, tāpat kā parastajā skābekļgriešanā, Vienkāršības dēļ šo griešanas veidu lieto ļoti plaši.
    Zemūdens griešanas process notiek šādi: pēc darba strāvas ieslēgšanas virs ūdens un komandas saņemšanas griezējs uzspiež uz skābekļa vārsta sviras.un ierosina loku, pēc tam sāk virzīt elektrodu pa griezuma līniju. Ja griež biezu metālu, griezējs iedziļina elektrodu metālā, lai griezuma zonā ievadītu vairāk siltuma. Griešanas ātrums vertikālā pozīcijā (no augšas uz leju) ir lielāks nekā apakšējā pozīcijā, jo pirmajā gadījumā pilnīgāk tiek izmantots griešanas skābeklis.
    Ar šo paņēmienu var griezt līdz 420 mm biezu metālu.

    Pusautomātiskajai skābekļa - loka griešanā ar tievu stiepli loks deg aizsarggāzē, ko padod pa speciālu šļūteni (kopā ar stiepli). Šajā šļūtenē ievietots arī strāvas kabelis. Skābekli padod pa atsevišķu šļūteni.
    Pusautomātiskās skābekļa - loka griešanas ražīgums ir ievērojami lielāks par rokas griešanas ražīgumu; tas sevišķi svarīgi dziļūdens darbos, kad griezēja atrašanās laiks zem ūdens ir ierobežots.
    Benzīna - skābekļa griešanai lieto speciālu griezējdegli, kura darbības princips pamatojas uz benzīna izsmidzināšanu. Griezējdeglim pievadītas trīs šļūtenes: uzkarsēšanas skābeklim, griešanas skābeklim un izsmidzinātam (ar slāpekli) benzīnam. Uzkarsēšanas liesmu zem ūdens aizdedzina ar speciālu elektrošķiltavu. Skābekļa un izsmidzinātā benzīna pievadšļūtenes ietver metāla pinums, kas dod iespēju strādāt līdz 30 m dziļumā

      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:32 am