METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Metināto savienojumu un izstrādājumu kvalitātes kontroles veidi

    Share

    Admin
    Admin
    Admin

    Number of posts : 56
    Reputation : 1
    Join date : 03.02.13
    Age : 103
    Dzīvesvieta : Riga

    Metināto savienojumu un izstrādājumu kvalitātes kontroles veidi

    Post  Admin on Ceturtdiena Februāris 07, 2013 11:05 pm

    Metināto savienojumu un izstrādājumu kvalitātes kontroles veidi

    Ultraskaņas defektoskopija. Metinātu šuvju kontroles ar ultraskaņu rašanās, priekšrocības un trūkumi. Sākumā materiālus pārbaudīja, nepārtraukti izstarojot ultraskaņas viļņus. Tomēr prakse rādīja, ka ar nepārtrauktu izstarojumu metinātās šuvēs nevar atklāt pēc izmēra nelielus iekšējus defektus. Vajadzēja jaunu aparatūru ar impulsu starojumu.

    Metinātu šuvju kontrolei ar ultraskaņu ir šādas priekšrocības:

    • ultraskaņas viļņu augstā jutība ļauj relatīvi ātri atklāt defektus, to izmērus un atrašanās vietu metinātā savienojumā;
    • ultraskaņas viļņiem ir liela iespiešanās spēja;
    • kontroles ekonomiskums (relatīvi lēta iekārta, ātra kontrole).

    Ultraskaņas kontroles trūkumi: sarežģīta defektu atšifrēšana, ierobežota lietošana izstrādājumiem no austenīta tērauda, čuguna un metāliem ar rupjgraudainu struktūru; nevar pārbaudīt 4 mm biezus un plānākus metinātus savienojumus.
    Ultraskaņas svārstību starošanai un reģistrēšanai lieto ultraakustiskos pārveidotājus. Ultraskaņu svārstību iekļūšana kontrolējamā izstrādājumā notiek tad, kad aizvadīts gaiss, kas atrodas starp izstarotajā un izstrādājuma kontaktvirsmām. Šim nolūkam starp izstarotāju un izstrādājumu panāk akustisku kontaktu, pārklājot kontrolējamā izstrādājuma virsmu ar minerāleļļas, tehniskā glicerīna, ūdens vai cita materiāla slāni.

    Kontrole ar atbalss impulsu un ēnu metodēm. Lai izskaņotu metinātus izstrādājumus, lieto galvenokārt atbalss impulsu kontroles, retāk - ēnu metodi u. c.
    Ar atbalss impulsu kontroles metodi defektu izstrādājumā nosaka pēc stara, kas atstarojas no defekta un ko fiksē uz defektoskopa ekrāna. Ēnu kontrolē defekta pazīme ir ultraskaņas svārstību signāla amplitūdas samazināšanās.
    Atbalss impulsu metode ir izstrādājuma izskaņošana ar īsiem ultraskaņas impulsiem un no defekta atstaroto atbalss signālu reģistrācija uztvērējā. Defekta pazīme ir impulsa parādīšanās uz ekrāna .
    Ēnu metodē defekta pazīme ir signāls, kas nonāk no izstarotajā uz uztvērēju, amplitūdas samazināšanās. Ēnu metodē var izmantot ne tikai impulsu, bet arī nepārtrauktu starojumu. Defekta pazīme ir signāla amplitūdas samazināšanās.
    Labākajos mūsdienu defektoskopos ir iemontēta iekārta ar defekta automātisku signalizāciju. Ir arī defektoskopi ar skaņas vai gaismas indikatoriem un defektoskopi ar ciparu iespiedierīci.
    Metinātiem izstrādājumiem atbalss impulsu kontroles metodi lieto biežāk nekā ēnu metodi, tāpēc, ka to realizē kontrolējamam izstrādājumam no vienas puses.
    Kontroles veida trūkums ir sarežģīta to defektu atšifrēšana, kurus atklāj ar atstaroto staru atkarībā no metinātā savienojuma darba virsmas stāvokļa.


    Kontrole pa kārtām nozīmē, ka atbalss signālu fiksē tikai no noteiktas izskaņošanas vietas (punkta). Kontroles veids ir stabilāks pret traucējumiem, to lieto par 50 mm biezākām loksnēm.
    Atbalss spoguļa («tandēma») kontroles veidā šuvi vienlaikus izskaņo ar diviem meklētājiem, kas novietoti šuves vienā pusē un sinhroni pārvietojas uz abām pusēm no simetrijas ass. Sājā kontroles veidā ērti ir lietot sapārotus meklētājus, kas nostiprināti ierīcē.
    Spoguļa ēnu un ēnu kontroles veidus lieto rupju defektu atklāšanai.
    Metinātu savienojumu atbalss kontroles tehnika, lietojot apvienotus slīpos meklētājus. Ja meklētāju novieto uz metinātā savienojuma virsmas tuvu šuvei, tad izstarojums iziet cauri metinātās šuves apakšējai daļai (111. att. a). Ja starotajā galviņu novieto uz šuves virsmas, tad ultraskaņas stars atstarojas no izstrādājuma apakšējās virsmas samērā lielā atstatumā no metinātā savienojuma un iziet cauri šuves augšējai daļai (111. att. b). No šejienes var secināt, ka labākus rezultātus var sasniegt, pārvietojot meklētāju turp un atpakaļ perpendikulāri metinātās šuves ass līnijai. Šajā gadījumā ultraskaņa pārvietojas pa šuves augstumu (111. att. b).
    Meklētajā pārvietošanu pa kontrolējamā izstrādājuma virsmu pieņemts saukt par notaustīšanu.

    Aparatūra metinātu šuvju kontrolei ar ultraskaņu. Kontrolei ar ultraskaņu lieto ultraskaņas impulsu defektoskopu, standarta paraugus (etalonus) un palīgierīces.
    Ultraskaņas defektoskops komplektēts ar slīpu meklētāju komplektu. Bez slīpiem meklētājiem ir arī taisnie un atsevišķi apvienotie meklētāji. Taisnajiem un slīpajiem meklētājiem galvenokārt lieto apvienoto shēmu. Defektoskopam ir defektu automātisks skaņas signalizators (DAS).


    Jebkuras konstrukcijas meklētāju pārvieto uz izstrādājuma virsmas pa kontaktšķidruma slāni.
    Kontaktšķidruma slānis var būt dažāds: kontaktslānis, kura biezums ir mazāks par viļņa garumu; spraugas slānis 1 ... 3 mm biezs; imersijas slānis, kuram kontaktslānis ir biezs (kontrole ūdenī).
    Kontaktšķidruma slāņa izvēle ir atka¬rīga no kontrolējamā izstrādājuma virsmas raupjuma un protektora materiāla (pjezoelektriskās plāksnītes aizsargkārtas) plastiskajām īpašībām.
    Ultraskaņas defektoskopijas rezultāti ir atkarīgi no defektoskopa kontroles jutības iestatīšanas, pasīvās zonas, izšķiršanas spējas u. c.
    Defektoskops ir samontēts no pusvadītāju ierīcēm. Tas strādā pēc šādas shēmas: no sinhronizatora paaugstināta sprieguma impulss nonāk zondēšanas impulsu ģeneratorā. Zondēšanas impulsi pjezopārveidotājā ierosina attiecīgas frekvences ultraskaņas svārstības.
    No sinhronizatora pozitīvs impulss tiek padots arī uz izvērses ģeneratoru. Izvērses ātrumu var regulēt atkarībā no metāla caurskaņošanas biezuma. Defektoskops paredzēts defektu atklāšanai līdz 1200 mm biezā tēraudā.
    Impulsu svārstību frekvenci 200 . . . 1000 Hz intervālā var regulēt. Zondēšanas impulsu frekvenci regulē atkarībā no kontroles nosacīju¬miem (metinātā izstrādājuma izmēriem un formas). Tā, piemēram, no loksnēm metinātu celtniecības konstrukciju savienojumus pārbauda ar 600...800 Hz frekvences impulsiem.


    Defektoskopam ir dažādas palīgierīces (koordinātu lineāli un šabloni, planšetes-nomogrammas defekta izmēru noteikšanai pēc atbalss signāla amplitūdas, meklētāja pārvietojuma ierobežotāji u. c).
    Atbalss impulsu kontroles tehnoloģijas pamati. Metinātus savienojumus ultraskaņas kontrolei sagatavo, ja šuvē nav ārēji defekti. Šuves zonas formai un izmēriem jābūt tādiem, lai varētu meklētāju pārvietot robežās, kas nodrošina kontrolējamā šuves šķēluma izskaņošanu.
    Savienojuma virsmā, pa kuru pārvieto meklētāju, nedrīkst būt iespiedumu un nelīdzenumu, no virsmas jānotīra metāla šļakatas un netīrumi.
    Metinātus savienojumus marķē tā, lai varētu atzīmēt defekta atrašanās vietu pa šuves garumu.
    Stara ievadīšanas leņķi un meklētāja pārvietošanas robežas izvēlas tādas, lai varētu šuves šķēlumu izskaņot ar tiešu un vienreiz atstarotu staru vai tikai ar tiešu staru (pēc speciālas metodikas atļauts lietot daudzkārt atstarotus starus).
    Ja nav ierīces, kas ierobežo meklētāja pārvietošanās robežas, tad uz metinātā savienojuma šuves zonas virsmas novelk ierobežotājlīnijas.
    Defektoskopa izvērsuma ilgumu iestata tā, lai lielākā izvērsuma daļa atbilstu ultraskaņas impulsa ceļam šuves metālā.
    Sadursavienojumu šuves izskaņo ar tiešu staru, ar tiešu un vienkārt atstarotu staru, vairākkārt atstarotu staru.
    Līdz 600 mm biezu metinātu sadursavienojumu kvalitātes kontrolē izmanto slīpos meklētājus ar tiešu un vienkārt atstarotu staru no izstrādājuma virsmas vienas puses. Katru šuvi kontrolē no šuves uz abām pusēm.

    Izskaņošanas shēma ar vienu meklētāju ir pati vienkāršākā, bet ar vismazāko drošumu. Lai noteiktu defektu biezā (200 mm un vairāk) izstrādājumā un kakta šuvēs, ieteicams lietot sapārotus meklētājus.
    Pie radiācijas kontroles veidiem pieder metinātu savienojumu caurstarošana ar rentgenstariem vai gamma stariem.
    Iekšēju defektu atklāšana metinātos savienojumos pamatojas uz rentgenstaru un gamma staru īpašību iet caur dažādiem cietiem materiāliem, to skaitā arī caur metāliem. Ejot cauri materiālam, jebkuram starojumam samazinās intensitāte.
    Atkarībā no kontrolējamā materiāla ķīmiskā sastāva, biezuma un starojuma enerģijas starojuma intensitāte samazinās pēc noteikta likuma. Caurstarojamam objektam cauri izgājušā starojuma nevienādo intensitāti fiksē pētāmā posma pretējā pusē ar detektoru - radiogrāfisku filmu, elektronu optisko sistēmu - televizoru, elektronu skaitītāju.
    Starojuma intensitāte, ejot cauri metinātam savienojumam ar defektiem (gāzes pora, sārņu ieslēgums, plaisas u. c), samazinās mazāk nekā viendabīgā metālā. Reģistrējot defektu ar radiogrāfisku filmu, starojums ķīmiski iedarbojas uz filmas vielu, kas izpaužas tā, ka defektu vietās filma nomelnē. Šajās vietās starojuma intensitāte ir maksimāla. Defekti atklājas kā melni plankumi un melnas līnijas uz šuves gaišā fona.
    Bez tam ar šiem staru avotiem ir lietderīgi caurstarot, piemēram, tēraudu, kura biezums ir no 70 mm līdz vairākiem simtiem milimetru (ar betatroniem - līdz 500 mm).


    Metāla magnētiskā kontrole pamatojas uz to, ka, magnētiskajām spēka līnijām ejot pa pārbaudāmo materiālu, defektu vietās rodas izkliedes lauki (116. att.). Ja uz metāla virsmas uzklāj feromagnētisku pulveri, tad virs defekta atrašanās vietām pulveris sa¬krājas pareizi orientēta magnētiskā spektra veidā.
    Magnetizēšanās notiek, laižot pa detaļu strāvu vai radot ap detaļu magnētisko lauku ar dabisko magnetu vai elektromagnētu. Magnētiskā lauka nevienmērīgumu nosaka ar meklētāju, t. i., ar magnētisko pulveri, kas norāda defekta atrašanās vietu un garumu detaļā.
    Ērts magnētiskas plūsmas radīšanas paņēmiens ir strāvas ar blīvumu 15... 20 A/mm2 laišana pa trīs līdz sešiem metināšanas vada vijumiem, kas uztīti uz detaļas (114. att.). Magnetizēšanai labāk lietot līdzstrāvu.

    Ar magnētisko pulveri var atklāt jebkuru iekšēju defektu. Šo kontroles veidu lieto, lai atklātu šādus defektus:
    • virsmas plaisas, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci;
    • plaisas metāla iekšienē (jo platākas plaisas, jo vieglāk tās atklāt);
    • metāla slāņošanos.
    Var atklāt arī lielus gāzes dobumus, poras un sārņu ieslēgumus, kas atrodas ne dziļāk par 3... 5 mm.
    Kontrolē ar magnētisko pulveri izšķir sauso un slapjo paņēmienu. Pirmajā gadījumā magnētiskais pulveris ( okers, mīnijs un dzelzs zāģskaidas utt.) atrodas sausā veida; otrajā gadījumā magnētiskais pulveris atrodas suspendētā stāvoklī; šķidrumā {petrolejā, ziepju šķīdumā, ūdenī). Ar sauso paņēmienu var atklāt gan virsmas, gan arī iekšējos defektus; ar slapjo paņēmienu labāk var atklāt virsmas defektus.

    Šuves necaurlaidības kontrole. Kontroli, kuras pamatā ir gāzes (gaisa, gaisa maisījuma ar amonjaku un citiem indikatoriem) un šķidruma (ūdens, petrolejas) caurlaidība, plaši lieto trauku un cauruļvadu hermētiskuma pārbaudei.
    Hidrauliskajai pārbaudei pakļauj dažādus traukus, katlus un cauruļvadus, kas strādā zem spiediena. Ar hidraulisko pārbaudi kontrolē ne tikai metinātu savienojumu blīvumu, bet arī visas metinātās konstrukcijas stiprību.
    Hidrauliskajā pārbaudē trauku piepilda ar ūdeni; lai izplūstu gaiss, virsējā daļā vienu caurumu atstāj atvērtu. Šo caurumu noslēdz tikai pēc visa trauka piepildīšanas ar ūdeni. Pēc tam ar hidraulisko presi rada spiedienu, kas vienāds ar darba spiedienu. Ja defektu nav, spiedienu palielina par 25% traukiem un 50% cauruļvadiem. Šajā spiedienā trauku vai cauruļvadu iztur 5 min, pēc tam spiedienu samazina līdz darba spiedienam un savienoju¬mus apklaudzina ar sfēriskas galviņas āmuriņu 15 . . . 20 mm atstatumā no šuves malas. Pēc tam šuves apskata. Ja pārbaudi veic salā, tad ūdens vietā lieto antifrīzu.

    Pneimatiskās pārbaudes lieto metinātu savienojumu blīvuma kontrolei, šim nolūkam noslēgtā traukā iesūknē gaisu līdz darba spiedienam. No ārpuses visas šuves apslapina ar ziepju šķīdumu. Saspiestais gaiss neblīvās vietās veido ziepju burbuļus. Atkarībā no ziepju burbuļu veidošanās daudzuma un intensitātes var spriest par defekta raksturu un lielumu. Metinātu savienojumu pneimatisko kontroli plaši lieto maza tilpuma trauku pārbaudei, jo tā ir ērta un pieejama rūpnīcās ar masveida ražošanu. Sājā gadījumā pārbaudāmo trauku iegremdē vanna ar ūdenī un neblīvās vietas nosaka pēc gaisa burbuļiem. Liela tilpuma trauki ar saspiestu gaisu jāpārbauda ļoti uzmanīgi, jo šuvju defektu gadījumā var sprāgt viss trauks.
    Visvienkāršākais hermētiskuma pārbaudes veids ir manometriskā kontrole. Ja trauks nav hermētisks, tad tajā iepildītās gāzes (gaisa) spiediens krītas un to fiksē ar manometru. Hermētiskuma pārbaudē ar gaisu, kā arī manometriskajā kontrolē atklāj metināto izstrādājumu relatīvi lielus defektus.

    Pārbaudot ar petroleju, izmanto petrolejas īpašību caurplūst sīkiem neblīvumiem: plaisām, porām un metālu caurejošiem nesakusumiem. Šuves no pārbaudāmās puses nokrāso ar ūdenī izšķīdinātu krītu, pievienojot līmi, bet no šuves saknes puses savienojumu saslapina ar petroleju. Petroleja izplūst caur neblīvumiem un uz izžuvušās krīta krāsas rada tumšus plankumus, pēc kuriem var spriest par neblīvuma raksturu un atrašanās vietu. Ja 30. . . 60 min laikā šādi plankumi neparādās, tad šuve ir apmierinoša. Petrolejas izplūdes ātrumu caur metālu nosaka metinātā savienojuma biezums un defekta novietojuma raksturs. Atbildīgām detaļām izturēšanas laiku petrolejā nosaka līdz 12 stundām apkārtējā gaisa temperatūrā, kas augstāka par 0°C, un līdz 24 stundām temperatūrā, kas zemāka par 0°C.
    Pārbaude ar petroleju ir ekvivalenta 0,3 . . . 0,4 MPa hidrauliskajam spiedienam, ko lieto slēgta tipa metinātu trauku pārbaudei.

      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:36 am