METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem

    Share

    Admin
    Admin
    Admin

    Number of posts : 56
    Reputation : 1
    Join date : 03.02.13
    Age : 103
    Dzīvesvieta : Riga

    Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem

    Post  Admin on Ceturtdiena Februāris 07, 2013 10:26 pm

    Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem


    Pusautomāta uzbūve. Metināšanas automātā mehanizētas divas galvenās metināšanas procesa operācijas - metināšanas stieples padeve loka zonā un loka pārvietošanās pa šuves līniju; pusautomātā mehanizēta tikai viena operācija - elektroda stieples padeve lokā, bet loku šuves veidošanai pārvieto metinātājs ar rokām. Stiepli (84.att.) automātiski no spoles 1 padod padeves mehānisms 2, kas sastāv no maiņstrāvas vai līdzstrāvas elektrodzinēja M, dzenošā rullīša 6 un piespiedēj rullīša 7 pārnesumkārbas. Stiepli 5 pa lokanas šļūtenes 3 iekšējo kanālu, turētāju 4 un uzgali 8 ar pastāvīgu ātrumu padod rullīši. Metinātājs tur degli un pārvieto to pa šuvi.

    Viena no galvenajām pusautomātā daļām ir šļūtene 3, kas sastāv no stieples spirāles ar appinumu un gumijas apvalku, pa šļūtenes iekšējo kanālu virzās elektroda stieple. Metināšanas strāvu, aizsarggāzi un dzesēšanas ūdeni pievada atsevišķi. Kombinētajās šļūtenēs bez elektroda stieples vienā apvalkā ievietoti strāvas vads, vadības ķēdes vadi, tajās plūst aizsarggāze un dzesēšanas ūdens.. Gāzi pievada pa atsevišķu cauruli, kas pievienota uzgalim.
    Elektroda stieples pārgals (atstatums starp punktu, kurš metināšanas stieplei pievada strāvu, un izstrādājumu) parasti ir šāds.Ja metināšanas stieples pārgals ir lielāks par norādīto, tad palielinās elektroda metāla izšķaidīšanās un metināšanas process pārtraucas; ja pārgals ir mazāks, tad apdeg uzgalis. Nemainīgu pārgalu un drošu uzgaļa darbu nodrošina kontakta «zābaciņš». Izliektiem degļiem lieto vienu kontakta «zābaciņu», taisniem degļiem - divus.


    Metināšanai dažādos šuves telpiskās pozīcijās lieto dažādus režīmus. Pārejot no apakšējām uz vertikālām šuvēm, spriegums un stieples padeves ātrums jāsamazina. Bieža metināšanas režīma maiņa ar rokām metinātājam aizņem daudz laika, tāpēc pusautomātus komplektē ar metināšanas režīmu distances vadības iekārtu. Iekārta režīma pārslēgšanai no distances padara pusautomātu ērtu, arī veicot operācijas metināšanas beigās.
    Tehnoloģija pusautomātiskajai metināšanai gāzu vidē. Metāla inertās gāzes (MIG) un metāla aktīvās gāzes (MAG) metināšana ir pasaulē visplašāk lietotā metode. Šo metināšanas metodi tik populāru ir padarījis tās augstais darba ražīgums un fakts, ka šo metināšanas veidu ir viegli automatizēt.


    Gāzu un gāzu maisījumu apzīmējumi ir doti standartā EN 439:1994.
    Rokas lokmetināšanā un griešanā izmantojamo aizsarggāzu klasifikācija.

    MIG/MAG metināšanas principa pamatā ir metāla stieple, kas caur stieples padeves mehānismu un metināšanas pistolei tiek padota uz metināmo virsmu un elektriskā loka ietekmē tiek nodrošināta gan stieples, gan metināmās virsmas sakausēšana.

    MIG/MAG metināšanai pielieto padeves mehānismus ar četriem padeves rullīšiem, Stieple darbojas gan kā strāvu vadošs elektrods, gan kā metināmā metāla pildījums. Elektroenerģijas padevi nodrošina speciāls metināšanai paredzēts barošanas avots. Aizsarggāze, kas plūst caur gāzes sprauslu, aizsargā loku un izkusušo materiālu. Aizsarggāze ir inerta (MIG metināšanai) vai aktīva (MAG metināšanai). Kā inertā gāze tiek izmantots argons, hēlijs vai šo gāzu maisījumi, kas ķīmiski nepiedalās metināšanas procesā. Savukārt aktīvās gāzes piedalās loka un izkusušā materiāla mijiedarbības procesā.
    Sākotnēji kā aktīvā aizsarggāze tika lietots oglekļa dioksīds (CO2), bet gadiem ejot to gandrīz pilnībā nomainījuši argona/hēlija un tādu aktīvo gāzu kā oglekļa dioksīda un skābekļa maisījumi. CO2 zem spiediena pie + temperatūrām atrodas balonā šķidrā veidā. Šobrīd gāzu maisījumi kļuvuši arvien sarežģītāki, precīzāki un kvalitatīvāki. Vienam un tam pašam materiālam iespējams lietot dažādus gāzu maisījumus, iegūstot papildus priekšrocības no šuves vizuālās kvalitātes, metināšanas ātruma, metināšanas šļakatu un šuves mehānisko īpašību viedokļa. Metinot varu un sudrabu kā aizsarggāzi pielieto slāpekli.
    Metināšanas aizsarggāzē priekšrocība ir arī tā, ka ar šo procesu bez sevišķas sagatavošanas uz metinātiem izstrādājumiem var uzklāt izturīgus pretkorozijas (cinka u. c.) pārklājumus. Metināšanu aizsarggāzē lieto plānu (0,1... ... 1,5 mm) metālu savienošanai.
    No visiem lokmetināšanas veidiem pusautomātiskajai metināšanai aizsarggāzēs ir vismazākā darbietilpība.
    Metinot gāzu vidē lai iegūtu kvalitatīvu šuvi, degļa leņķim attiecība pret metināmo virsmu jāatrodas 22o leņķī.


    Metinot argona vidē pie sprieguma lielākam par 25 V veidojas strūklveida loks, kā rezultātā veidojas augstas kvalitātes šuve.

    Metalurģiskās īpatnības, metinot ogļskābā gāzē.
    Loka augstās temperatūras iedarbībā jebkuras aizsarggāzes molekulas sadalās atomos un jonos.
    Atomarais skābeklis, slāpeklis un ūdeņradis ķīmiski savienojas ar izkausētajiem metināšanas stieples un metināmā metāla elementiem un CO gāzi. Gāzes CO veidošanās šuvē rada poras. Bez tam, metinot ogļskābā gāzē, poras var radīt mitrums, rūsa un gaisa slāpeklis.
    Metināšanai pielieto līdzstrāvas (+) barošanas avotus (izņemot Al metināšanu) ar lēzeni krītošu raksturlīkni.
    Lai novērstu CO veidošanos, palielinātu mangāna un silīcija daudzumu, kas metināšanā intensīvi izdeg no metināšanas stieples, lieto elektrodu stiepli ar paaugstinātu mangāna un silīcija saturu. Ja mazoglekļa tērauda metināšanā šuves metālā silīcija ir vairāk par 0,2% un mangāna vairāk par 0,4%, tad poras neveidojas. Metāla oksidēšanās pakāpi un poru veidošanos ietekmē metināšanas tehnoloģiskie nosacījumi (loka garums, lokā padotās gāzes daudzums, strāvas veids un polaritāte, stieples diametrs un strāvas blīvums elektrodā). Metinot ar pretējas polaritātes līdzstrāvu, šuve mazāk oksidējas un tai ir augstāka kvalitāte, nekā metinot ar tiešās polaritātes līdzstrāvu. Ja metina ar 0,3 .. . 1,2 mm diametra stiepli un tās padeves ātrums lokā ir liels, elementi mazāk oksidējas nekā tad, ja metina ar 1,6... 2 mm diametra stiepli un mazu stieples padeves ātrumu.
    Strāvas blīvumam elektrodā, metinot ogļskābā gāzē, jābūt vismaz 80 A/mm2. Šādā režīmā elektroda metāla izšķaidīšanās zudumi nepārsniedz 10... 15%.
    Ja metināšanas strāva ir 400. . . ... 420 A un lielāka (stieples diametrs 2 mm, pretējas polaritātes līdzstrāva), elektroda metāls tiek pārnests ar strūklu.
    Atstatumu starp uzgali un izstrādājumu (stieples pārgals), ja strāva ir 60... 150 A un loka spriegums 22 V, parasti pieņem 7... 14 mm; ja strāva ir 200 ... 500 A un spriegums 30 ... ...32 V, - 15.. .25 mm.
    Ja metāls ir 1,5 ... 3 mm biezs, lieto parasto sadurmetināšanu bez paliktņiem, plānāku metālu (0,8... 1,2 mm) metina uz vara vai tērauda paliekoša paliktņa.
    Metinot gāzu maisījumā, uzlabojas šuves veidošanās un izkausētā elektroda metāla šļakatas vieglāk atdalās no metināmā izstrādājuma virsmas. Tomēr, metinot šo gāzu maisījumā intensīvāk, nekā metinot ogļskābā gāzē, no šuves metāla izdeg leģējošie elementi un uz šuves virsmas veidojas sārņu garoza.
    Ja metināšanā lieto tikai ogļskābo gāzi, tad var pareizi izvēlēties metināšanas stiepli, lai metināto savienojumu īpašības atbilstu dotajām prasībām.

    Metināšanas stieples iedala divās grupās;
    -monolītās stieples;
    -pulverstieples.


    tzz..tzz..

    Number of posts : 1
    Reputation : 0
    Join date : 28.05.14

    Par aparātiem

    Post  tzz..tzz.. on Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm

    Vēlos iegādāties puslīdz labu pusautomātu. Ko sakat par invertertipa 1fāzu aparātiem? Kādu laiku siekalojos uz ESAB Caddy c200i, bet neesmu pārliecināts, vai viņš ilgi un labi kalpos, kā arī ko viņš teiks par rūsas klātbūtni?
    2.variants ir RIMAG 180, bet problēma ir ar 3 fāžu elektrību, tapēc meklēju kādu līdzvērtīgu pusautomātu kuru varētu pārslēgt no 3 uz 1 fāzi?

      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:37 am