METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Krāsaino metālu un to sakausējumu metināšana

    Share

    Admin
    Admin
    Admin

    Number of posts : 56
    Reputation : 1
    Join date : 03.02.13
    Age : 103
    Dzīvesvieta : Riga

    Krāsaino metālu un to sakausējumu metināšana

    Post  Admin on Ceturtdiena Februāris 07, 2013 10:22 pm

    Krāsaino metālu un to sakausējumu metināšana

    Vara un tā sakausējumu metināšana. Varš metinās slikti, jo tam ir augsta siltumvadītspēja, šķidrplūstamība, paaugstināta tieksme metināšanā veidot plaisas.
    Vara siltumvadītspēja istabas temperatūrā ir 6 reizes lielāka par tehniskās dzelzs siltumvadītspēju, tāpēc varš un tā sakausējumi jāmetina ar palielinātu tekošo siltuma enerģiju, bet daudzos gadījumos, lietojot pamatmetāla iepriekšēju vai līdzteku uzkarsēšanu.
    Varam pārejot no cietas stadijas šķidrā, izdalās daudz siltuma, tāpēc metināšanas vanna atrodas šķidrā stadijā ilgāk nekā tērauda metināšanā. Augstās šķidrplūstamības dēļ varu grūti metināt vertikālā, horizontālā pozīcijā un sevišķi grūti griestu pozīcijā.
    Ja varu metina ar pārklātiem vara elektrodiem bez metināmā izstrādājuma uzkarsēšanas (ar strauju atdzesēšanu), tad rodas karstās plaisas. Ūdeņradis skābekļa klātbūtnē pasliktina vara īpašības. Paaugstinātā metināšanas temperatūrā varā iekļuvušais ūdeņradis reaģē ar vara oksīda skābekli (Cu20+2H→H20+Cu), veidojot ūdens tvaikus, kas izplešoties rada sīkas plaisas. Šo parādību vara metināšanā sauc par «ūdeņraža slimību».
    Bet metināšanā ar sakarsēšanu šuve atdziest lēni un visbiežāk ūdens tvaiki līdz metāla sacietēšanai izplūst ārpusē; nedaudz ūdens tvaiku paliek starp metināšanas sārņu kārtu un šuves metāla virsmu. Tā rezultātā pēc sārņu aizvadīšanas šuves metāla virsma paliek nelīdzena ar sīkiem padziļinājumiem, ko var novērst, šuvi lēni atdzesējot.
    Vara lineārās izplešanās koeficients ir lielāks par dzelzs lineārās izplešanās koeficientu, tāpēc vara un tā sakausējumu konstrukciju metināšanā deformācijas ir lielākas nekā tēraudu metināšanā.

    Vara metināšanas veidi. Izgatavojot metinātas vara konstrukcijas, visplašāk lieto šādus kausēšanas metināšanas veidus: lokmetināšanu ar ogles elektrodu, kūstošu elektrodu, lokmetināšanu zem kušņiem un aizsarggāzēs, gāzmetināšanu.

    Vara lokmetināšanā izmanto palielinātu strāvu, jo varam ir ievērojama siltumvadītspēja. Metināmo detaļu malas savieno ar minimālu spraugu, jo varam ir augsta šķidrplūstamība. Dažreiz metināšanā lieto tērauda paliktni.
    Par 6 mm biezākas vara loksnes jāmetina ar iepriekšēju uzkarsēšanu līdz 150 ... 250 °C temperatūrai. Plānas loksnes (mazāk par 5 mm) pēc metināšanas caurkaļ aukstā stāvoklī, bet biezas (5 ... 20 mm) - 200 ... 400 °C1 temperatūrā. Nav ieteicams sakarsēt varu caurkalšanai augstāk par 400 °C, jo augstā temperatūrā tas kļūst trausls. Kaļ ar āmuru, kuram ir sfērisks belzenis. Metināts savienojums jākaļ no divām pusēm, sitot perpendikulāri šuvei, sākumā pa sakusuma zonām, bet pēc tam pa šuves vidējo daļu un beigās - pa termiskās ietekmes zonu. Nedrīkst atkārtot sitienus pa vienu vietu, jo uzkaldes dēļ var rasties plaisas.
    Lai šuves metāls būtu stigrs un plastisks, pēc caurkalšanas ieteicams to sakarsēt līdz 550 ... 600 °C temperatūrai
    Metina ar garu loku (10 ... 15 mm), jo tad vieglāk manipulēt ar elektrodu un piedevstiepli. Piedevstieples galam ir jāatrodas starp elektroda galu un izkausēto vannu, tajā neiegremdējoties. Atstatumam starp piedevmetālu un izstrādājumu jābūt nemainīgam un minimālam. Palielinot atstatumu, metāls stipri izšķaidās un šuve veidojas sliktāk.
    Metināšanā lieto tiešās polaritātes līdzstrāvu ar loka spriegumu 40... ... 50 V. Lietojot pretējas polaritātes strāvu, loks starp ogles (grafīta) elektrodu un izstrādājumu ir nestabilāks un pastāv tikai tad, ja tā garums ir mazs.
    Metina apakšējā pozīcijā r pretējas polaritātes līdzstrāvu. Metinot par 6 mm biezākas loksnes, pamatmetāls jāuzkarsē līdz 300 ... 400 °C temperatūrai.
    Vara metināšana ar pārklātiem metāla elektrodiem dod apmierinošu kvalitāti tad, ja metināmais varš satur skābekli ne vairāk par 0,01%. Ja varš satur skābekli vairāk par 0,03%, tad metinātiem savienoju¬miem ir sliktas mehāniskās īpašības.


    Misiņa metināšana. Misiņš ir vara un cinka sakausējums. Misiņa kušanas temperatūra ir 800 ... 1000 °C.
    Lokmetināšanā no misiņa intensīvi iztvaiko cinks; izkusušais metāls absorbē ūdeņradi, kas nepaspēj izdalīties no metināšanas vannas šķidrā metāla, tam sacietējot, tā rezultātā šuvē veidojas poras. Ūdeņradis metināšanas vannā iekļūst no elektroda pārklājuma, kušņiem vai gaisa.
    Misiņa metināšanu ar pārklātiem elektrodiem lieto ierobežoti, galvenokārt lējumu brāķa labošanai. Tas izskaidrojams ar to, ka lokmetināšanā cinks iztvaiko vairāk nekā gāzmetināšanā,
    Misiņu var metināt ar ogles elektrodiem, lietojot tiešas polaritātes līdzstrāvu un kušņus.
    Lai samazinātu cinka iztvaikošanu un ūdeņraža absorbēšanos metināšanas vannā, liesmas kodola galam jāatrodas no metināmā metāla atstatumā, kas 2 ... 3 reizes lielāks, nekā metinot tēraudu.


    Bronzas metināšana. Bronza ir vara sakausējums ar alvu (3... ...14% - alvas bronzas), silīciju (līdz 1% - silīcijbronzas), mangānu, fosforu un beriliju u. c. Parasti bronzas lieto lietu detaļu izgatavošanai.
    Mangāna bronzas (0,2... 1% mangāna) metinātie savienojumi izceļas ar plastiskumu un stiprību, kas vairākas reizes pārsniedz vara metināto savienojumu stiprību.
    Metinot berilija bronzas, kas satur līdz 0,05% berilija, veidojas savienojumi ar apmierinošu stiprību.
    Ja vara sakausējumā berilija saturs ir lielāks par 0,5%, tad metināšanā berilijs oksidējas; izveidojušos oksīdus grūti aizvadīt no metināšanas vannas. Tāpēc šādas bronzas metinātu savienojumu kvalitāte ir zema.
    Pastāv vairāki desmiti marku bronzas. Bronzu metināmība ir atšķirīga, tāpēc to metināšanas tehnoloģija ir dažāda.
    Bronzu var metināt ar ogles elektrodiem un piedevu metālu, ar pārklātiem elektrodiem un nekustošiem (volframa) elektrodiem argona aizsargvidē. Metināšanā ar ogles elektrodiem lieto tiešas polaritātes līdzstrāvu ar loka spriegumu 40 ... 45 V, metināšanas strāvu 25 ... 35 A uz elektroda diametra 1 mm. Lielākoties nepieciešama uzkarsēšana līdz 300 …. 400 °C temperatūrai.
    Metināšana ar pārklātiem elektrodiem lieto pretējas polaritātes līdzstrāvu, metināšanā ar maiņstrāvu lieto oscilatoru un palielinātu strāvu.
    Parasti piedevu materiālu pēc ķīmiskā sastāva izvēlas vienādu ar metināmo metālu.
    Alvas bronzas metināšanā ar ogles elektrodu lieto stieņveida piedevu metālu ar šādu ķīmisko sastāvu: cinks 8%, alva 3%, svins 6%, fosfors, dzelzs un niķelis 0,2... 0,3% katrs, pārējais varš. Parasti bronzas metina apakšējā vai slīpā (līdz 15°) pozīcijā.


    Alumīnija un tā sakausējumu metināšana. Alumīnijam ir zema stiprība, tāpēc to lieto galvenokārt ķīmisko aparātu būvē, logu un durvju rāmjiem un dekoratīviem izstrādājumiem celtniecībā. Tam ir mazs blīvums 2,7 g/cm3, augstāka korozijizturība un lielāks plastiskums nekā mazoglekļa tēraudiem. Paaugstināta stiprība ir alumīnija sakausējumiem ar mangānu, magniju, silīciju, cinku un varu.
    Alumīniju un tā sakausējumus iedala lejamos un deformējamos (velmēti, presēti, kalti). Deformējamos skausēju¬mus iedala termiski nestiprināmos, pie kuriem pieder alumīnija sakausējumi ar mangānu un magniju, un termiski stiprināmos, pie kuriem pieder alumīnija sakausējumi ar varu, cinku, silīciju.
    Termiski stiprinātie alumīnija sakausējumi metinot zaudē stiprību.


    Alumīnija un tā sakausējumu metināmība. Alumīnijam un tā sakausējumiem ir laba siltumvadāmība, siltumietilpība un liels latentais kušanas siltums. Alumīnija siltumvadāmība ir trīs reizes lielāka par mazoglekla tērauda siltumvadāmību; sakarsējot no 20 °C līdz 600 °C temperatūrai, siltumvadāmības starpība vēl vairāk pieaug. Tātad alumīnijs un tā sakausējumi jāmetina ar relatīvi jaudīgu un koncentrētu siltuma avotu.
    Alumīnija lineārās izplešanās koeficients ir divas reizes lielāks par dzelzs lineārās izplešanās koeficientu. Tāpēc alumīnija izstrādājumu metināšanā ir lielākas deformācijas un sagriezumi.
    Metināšanas procesu apgrūtina tas, ka alumīnijam ir mazs blīvums un zema kušanas temperatūra (660 °C). salīdzinājumā ar alumīnija oksīda lielo blīvumu un augsto kušanas temperatūru (2050 °C). Grūti kūstošais un smagais oksīds var palikt šuves metālā un samazināt metinātā savienojuma darbspēju. Alumīnija un tā sakausējumu metināšanā jālieto dažādi paņēmieni oksīda ietekmes novēršanai. Visos gadījumos izstrādājuma metāla virsma jānotīra tieši pirms metināšanas un metināšanas procesā izkausētais metāls jāaizsargā no gaisa gāzu iedar¬bības.
    Lieto divus alumīnija oksīda ietekmes novēršanas paņēmienus: metināšanu ar oksīdu šķīdinātāju (elektrodu pārklājumi, kušņi) un metināšanu bez šķīdinātājiem, bet ar tā saucamo katoda izputekļošanu.
    Oksīda un citu oksīdu šķīdinātāji ir sārmu metālu un sārmzemju metālu halogēni (litija hlorīds, fluorīds u. c), kas šķīdina oksīdus un kopā ar tiem paceļas no metināšanas vannas metināšanas sārņos. Tā kā šķīdumam ir zemāka kušanas temperatūra, mazāks blīvums un mazāka stigrība nekā kat¬ram komponentam atsevišķi, tad tas no metāla pāriet metināšanas sārņos.


    Katoda izputekļošanas būtība ir tāda, ka, metinot argonā ar pretējas polaritātes līdzstrāvu, oksīda kārta sasmalcinās un oksīda daļiņas izputekļojas. Plānā oksīdu kārtiņa, kas pārklāj metināšanas vannu, sabrūk no lokam degot radušos argona (aizsarggāzes) smago pozitīvo jonu triecieniem.
    Alumīnija sakausējumiem ir paaugstināta tieksme veidot poras. Lai pat neliela biezuma alumīnija un tā sakausējumu metināšanā iegūtu šuves bez porām, tad dažreiz nepieciešama uzkarsēšana, kas samazina metināšanas vannas atdzišanas ātrumu un veicina pilnīgāku ūdeņraža izvadīšanu no metāla, lēni atdzesējot. Tā, piemēram, uzkausējot uz 8 mm biezas alumīnija loksnes, bezporu šuvi var iegūt, ja metālu uzkarsē līdz 150 °C temperaturai. Ja metāla biezums sasniedz 16 mm, tad pat uzkarsēšana līdz 300 °C temperatūrai nenodrošina bezporu šuvi.
    Alumīnija un tā sakausējumu argonlokmetināšanā poras novērš ar oksidējošās atmosfēras palīdzību. Labākus rezultātus iegūst, ja argonam pievieno 1,5% skābekļa. Oksidējošā atmosfēra metināšanas vannas virsmas rajonā neļauj ūdeņradim izšķīst metālā, tāpēc šuves atdzišanas beigās poras neveidojas.


    Alumīnija un tā sakausējumu metināšanas veidi. Detaļas no alumīnija un tā sakausējumiem var savienot gan ar kausēšanas metināšanu, gan arī ar spiedienmetināšanu. Plaši izplatīti ir šādi metināšanas veidi: rokas un mehanizētā lokmetināšana ar nekustošiem elektrodiem inertā aizsarggāzē; mehanizētā lokmetināšana ar kūstošiem metāla elektrodiem aizsarggāzē; automātiskā lokmetināšana ar kūstošu metināšanas stiepli pa dozētu kušņu slāni; saduras vai punkta kontaktmetināšana. Bez šiem alumīnija un tā sakausējumu metināšanas veidiem var lietot metināšanu ar skābekļa liesmu; lokmetināšanu ar nekustošu ogles vai grafīta elektrodu, ar pārklātu alumīnija elektrodu; elektrosārņu metināšanu un elektronstara metināšanu.
    Lai aizmetinātu izstrādājumos lējuma defektus, lieto 03A-2 markas pārklātos alumīnija elektrodus.
    Alumīnija sakausējumiem malas sagatavo metināšanai līdzīgi kā tēraudu metināšanā. Šuves pēc iespējas metina vienā gājienā ar lielu ātrumu.
    Metināšanā ar ogles elektrodiem lieto tiešas polaritātes līdzstrāvu. Līdz 3 mm biezas loksnes vēlams metināt ar malu atlokošanu bez piedevu materiāla. Biezāku lokšņu metināšanai malas jāapdara 60 ... 75 ° leņķī un jālieto piedevu materiāls.


    Titāna sakausējumu metināšana. Titānam ir arī augsta korozijizturība. Metinātiem izstrādājumiem lieto tehnisko titānu un tā sakausējumus ar alumīniju, hromu, molibdēnu, alvu, vanādiju, mangānu, cēriju.
    Titāns aktīvāk nekā alumīnijs sakaršanas procesā absorbē skābekli, slāpekli un ūdeņradi. Tāpēc tehniskā titāna metināšanā vajadzīga sevišķi droša aizsardzība pret šīm gāzēm. Tādu aizsardzību nodrošina lokmetināšanā inertās gāzēs (argonā, hēlijā), kā arī lietojot kušņus-pastas, kuras uzklāj uz metināmām malām. Titānam un tā sakausējumiem nelieto lokmetināšanu ar pārklātiem elektrodiem, ogles loku, kā arī gāzes liesmu. Ar šiem metināšanas veidiem nevar nodrošināt metinātu savienojumu augstu kvalitāti, jo titānam ir lielāka tieksme pēc skābekļa, slāpekļa un ūdeņraža.
    Tehniskā titāna savienošanai lieto argonlokmetināšanu, metināšanu zem kušņiem un dažus spiedienmetināšanas veidus (piemēram, difūzijas metināšanu).


    Magnija sakausējumu metināšana. Magnijam ir lielāka tieksme pēc skābekļa nekā titānam. Magnijs, savienojoties ar skābekli, veido grūti kūstošu un smagu magnija oksīdu. Magnija un magnija oksīda kušanas temperatūra attiecīgi ir 651 °C un 2150 °C.
    Magnija sakausējumus metina ar volframa elektrodiem argona aizsargvidē. Gāzes metināšanu, lokmetināšanu ar pārklātiem elektrodiem un ogles elektrodiem lieto reti. Argonlokmetināšanu ieteicams lietot visiem magnija sakausējumiem.



      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:38 am