METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Čuguna metināšana

    Share

    Admin
    Admin
    Admin

    Number of posts : 56
    Reputation : 1
    Join date : 03.02.13
    Age : 103
    Dzīvesvieta : Riga

    Čuguna metināšana

    Post  Admin on Ceturtdiena Februāris 07, 2013 10:19 pm

    Čuguna metināšana

    Čuguna īpašības. Čuguns ir dzelzs un oglekļa sakausējums ar. oglekļa saturu no 2,14% līdz 6,7%.
    Visbiežāk lieto čugunu ar oglekļa saturu no 2,6% līdz 3,6%, silīciju līdz 5%, mangānu līdz 2% un ar sēra un fosfora piemaisījumiem. Speciālajos čugunos ievada leģējošas piedevas: niķeli, hromu, molibdēnu, vanādiju, titānu. Atkarībā no oglekļa un leģējošo piedevu daudzuma sakausējumā izšķir balto, pelēko, kaļamo un augstas stiprības čugunu.
    Baltajam čugunam lūzuma vietai ir balta vai gaiši pelēka krāsa; ogleklis tajā atrodas ķīmiski saistītā stadijā dzelzs karbīda - cementīta Fe3C veidā. Cementīts ir trausls, ar augstu cietību (800 HB), tāpēc baltajam čugunam ir augsta cietība un trauslums, to grūti mehāniski apstrādāt un kā konstrukciju materiālu lieto ierobežoti.
    Pelēkajam čugunam lūzuma vieta ir sudrabainā krāsā, jo daļa oglekļa ir grafīta plāksnīšu veidā un daļa - ķīmiski saistītā stadijā - perlīta veidā.
    Izkausētā čugunā ogleklis ir cementīta veidā, kas augstās temperatūrās spēj izšķīst dzelzī.

    Kausējumu lēni atdzesējot, cementīts izdalās no šķīduma, sadaloties komponentēs - brīvā ogleklī grafīta veidā un dzelzī. Šajā gadījumā veidojas čuguns. Strauji atdzesējot, veidojas baltais čuguns - daļēji no šķīduma izdalījies cementīts nepaspēj sadalīties komponentēs un paliek trauslas mikrostruktūras veidā.
    Kaļamo čugunu iegūst no baltā čuguna, to speciāli termiski apstrādājot, lai uzlabotu plastiskās īpašības salīdzinājumā ar pelēko čugunu. Augstas stiprības čuguns satur grafītu lodīšu veidā. Čugunu iegūst, pievienojot sakausējumam dažus elementus un izpūšot caur šķidro čugunu slāpekli. Čugunu markas apzīmē šādi: СЧ12-28 (pelēkais čuguns), KЧ30-6 (kaļamais čuguns), BЧ-38-17 (augstas stiprības čuguns). Čuguni ir mazāk izturīgi un trauslāki par tēraudiem, bet lētāki un labāk lejami formās nekā tērauds. Tāpēc čugunus plaši izmanto lietu izstrādājumu izgatavošanā.

    Čuguna metināmība. Čugunu metināt apgrūtina šādas ču¬guna īpašības:
    -Čugunam nav tecēšanas laukuma un ir zems plastiskums, tādēļ rodas plaisas, ja spriegumi sasniedz pārejošo pretestību. Šie spriegumi var rasties, nevienmērīgi sakarsējot un atdzesējot detaļas liešanas vai metināšanas procesā un izstrādājumu ekspluatācijā.. Plaisas var veidoties gan pamatmetālā, gan arī šuves metālā metināšanas un izstrādājumu atdzesēšanas procesā.
    -Ja čugunu strauji atdzesē, tam ir tieksme rūdīties. Rūdītajās zonās čuguns kļūst ciets un nepakļaujas mehāniskai apstrādei. Rūdītās struktūras ir kaitīgas vēl arī tāpēc, ka, tām veidojoties rodas spriegumi un plaisas.
    -Čuguna spēja balināties, strauji atdzesējot metināšanas vietu. Parasti veidojas plāns balināts starpslānis uz robežas starp metināto šuvi un izstrādājuma metālu. Šim balinātajam starpslānim ir zems plastiskums salīdzinājumā ar citām metinātā savienojuma zonām, un metināto savienojumu dzesējot radušos stiepes spēku iedarbībā tas kopā ar uzkausēto metālu atšķeļas no pamatmetāla vai rada plaisu pa balinātā starpslāņa un pamatmetāla robežu.
    -Čugunam nav mīklveida stadijas, pārejot no šķidrs stadijas cietā. Šī čuguna īpašība apgrūtina metināšanu slīpā un vertikālā pozīcijā, to nevar arī metināt griestu pozīcijā.
    -Tieksme veidot poras, kas izskaidrojams ar zemo kušanas temperatūru Gāzes (galvenokārt CO un C02, kas ro¬das oksidējošā atmosfērā) nepaspēj izdalīties no metāla.
    -Čuguna izstrādājumu ķīmiskā sastāva, termiskās apstrādes un struktūras neviendabības dēļ nepieciešama dažāda metināšanas tehnoloģija un paņēmieni.
    Smalkgraudainos pelēkos čugunus var metināt labāk nekā rupjgraudainos. Slikti metinās tā saucamie melnie čuguni, kuriem lūzumā redzama rupjgraudaina uzbūve tumšā krāsā. Šādus čugunus sauc par grafīta čuguniem, jo tajos viss ogleklis atrodas brīva grafīta veidā. Metinot čugunu ar šādu struktūru, nevar iegūt nepieciešamās kvalitātes metinātu savienojumu.
    Augstas izturības un kaļamie sīkgraudainie čuguni metinās labāk nekā pelēkie čuguni.
    Čugunu apstrādē lieto metināšanu, metināšanas lodēšanu un lodēšanu. Ar šiem apstrādes veidiem var novērst ārējos defektus lējumos, remontēt čuguna izstrādājumus, kas bojāti ekspluatācijā, un savienot čuguna daļas, izgatavojot metinātas lietas konstrukcijas, pie tam izmanto tādus pašus metināšanas veidus kā tēraudiem.
    Čuguna izstrādājumus metina, tos iepriekš uzkarsējot (karstā metināšana), vai bez uzkarsēšanas (aukstā metināšana).


    Čuguna karstā metināšana.
    Karsto metināšanu var lietot izstrādājumiem ar ierobežotiem izmēriem un masu, praktiski līdz 2,5 t, jo ir grūti metināt liela apjoma sakarsētu metālu.
    Sagatavošana metināšanai. Dobumus un sārņu ieslēgumus pilnīgi likvidē parasti ar mehānisku paņēmienu - izciršanu vai izurbšanu. Sametināmās plaisas izcērt, sagatavojot to malas; nenocirstas atstāj 3 ... 6 mm platas joslas. Ja uzkausējamā metāla tilpums ir liels un pārsniedz 60 cm3, tad metināšanai paredzētā vieta jāveido tā, lai varētu šo vannas daļu aizpildīt ar šķidro čugunu. Veidošanai izmanto grafīta plāksnītes vai ar šķidro stiklu sajauktas veidsmiltis. Veidojumam jābūt tādam, lai šķidrais metāls nevarētu iztecēt no vannas (64.att). Izkausētās vannas tilpumam jānodrošina vannas metāla šķidru stadiju.
    Pēc vienas sekcijas sametināšanas un sametinātā posma sacietēšanas veidieliktni izņem.

    Izstrādājumu uzkarsē krāsnīs vai speciālās sakarsēšanas bedrēs. Parasti sakarsēšanas temperatūru gāzmetināšanā uztur 450... 600 °C robežās un lokmetināšanā - 700... 850 °C.
    Čuguna izstrādājumi pirms metināšanas jāuzkarsē līdz tik augstai temperatūrai tāpēc, lai samazinātu šuves metāla atdzišanas ātrumu un panāktu relatīvi labākas plastiskās īpašības un iespēju apstrādāt ar griezējinstrumentiem; uzkarsēšana nepieciešama arī pēc metināšanas, lai viss izstrādājums vienmērīgi atdzistu un nerastos plaisas. Čuguna izstrādājumu lokmetināšanas augstā temperatūra izskaidrojama ar to, ka tekošā siltuma enerģija šajā gadījumā ir mazāka nekā gāzmetināšanā.
    Karstajā metināšanā par piedevu materiālu lieto čuguna stieņus, kuros oglekļa grafitizāciju nodrošina paaugstināts silīcija saturs. Tā rezultātā uzkausētajam metālam pārsvarā ir ferīta struktūra, tā stiprība ir zemāka par paša čuguna izstrādājuma stiprību.

    Gāzmetināšanā izmanto normālu liesmu. Metinot čugunus ar gāzi, obligāti jālieto kušņi. Kušņi paredzēti oksīdu aizvadīšanai no metināšanas vannas, tos izšķīdinot un pārvēršot viegli kūstošos sārņos. Bieži par kušņiem izmanto izkarsētu boraku vai 50% nātrija karbonāta un 50% nātrija hidrogenkarbonāta maisījumu.
    Čuguna lokmetināšanu veic ar ogles elektrodiem, lietojot čuguna piedevstieni, kā arī ar pārklātiem čuguna elektrodiem. Metināšanā ar ogles loku silīcija oksīdu aizvadīšanai lieto tādus pašus kušņus kā čuguna gāzmetināšanā.
    Lokmetināšanā metināšanas vannas metālu arī uztur šķidrā stāvoklī tik ilgi, kamēr pilnīgi aizpildās defekts vai ieveidotais bloks. Līdz ar to pilnīgāk aizplūst gāzes un nemetāla ieslēgumi no šuves metāla, kā arī šuves un šuves zonas metālā veidojas vienmērīga struktūra.

    Pareizu metināšanas procesu raksturo ieliekta metināšanas vannas virsma; šķidrais čuguns labi slapina detaļas sieniņas.
    Čuguna daudzkārtu metināšanu lieto reti, tikai tajos gadījumos, kad nevar uzturēt visu vannu šķidrā stāvoklī.
    Ja čuguna elektroda diametrs ir 6... ... 8 mm, tad metināšanas strāvai jābūt 200 ... 400 A. Metināšanai lieto gan maiņstrāvu, gan tiešas polaritātes līdzstrāvu.
    Izstrādājumu atdzesē lēni, dažreiz 3 ... 5 diennaktis. Pēc metināšanas šu¬ves metāla virsmu apber ar smalku kokogles pulvera kārtu, bet visu izstrādājumu no visām pusēm nosedz ar azbesta loksnēm un sausām smiltīm.


    Čuguna aukstā metināšana

    Lietojot dažādu sakausējumu elektrodus ar dažāda sastāva pārklājumiem, šuves metālu var iegūt ar vajadzīgo stiprību un stigrību, bet nav iespējams izsargāties no rūdīšanās sakusuma zonā, ja metina bez uzkarsēšanas. Var tikai nedaudz samazināt rūdītā slāņa biezumu, lietojot daudzgājienu metināšanu ar mazu strāvu.
    Čuguna auksto metināšanu veic ar tērauda elektrodiem, kombinētajiem elektrodiem un čuguna stieņa elektrodiem.
    Metināšana ar tērauda elektrodiem, lietojot tapskrūves (70.attēls.). Šo metināšanas paņēmienu plaši lieto lielgabarīta čuguna izstrādājumu remontā. Šeit metināšanu kombinē ar mehānisku pastiprinājumu sakusuma zonā, ieskrūvējot izstrādājumā tērauda tapskrūves, kas sasaista šuves metālu ar pamatmetālu, atslogojot trauslo rūdīto starpslāni.

    Ja lūzumi ir izstrādājumā ar sieniņu biezumu līdz 12 mm, tad tapskrūves var ieskrūvēt bez lūzuma malu apdares. Ja sieniņas ir biezākas par 12 mm, tad lūzuma vieta jāapstrādā. Tapskrūvju diametrs atkarīgs no metināmā izstrādājuma biezuma: ja izstrādājuma biezums nepārsniedz 12 mm, tad tapskrūvju diametrs nedrīkst būt lielāks par 6 mm; tapskrūves, kuru diametrs lielāks par 16 mm un mazāks par 3 mm, lietot nav ieteicams. Tapskrūvju aizņemtais laukums nedrīkst pārsniegt 0,25 no detaļas lūzuma laukuma.
    Tapskrūves augstums virs detaļas virsmas var būt 0,5... 1 tapskrūves diametrs, bet ne vairāk par 5... ... 6 mm; ieskrūvēšanas dziļums - 1,5 tapskrūves diametri. Urbjot urbumus un iegriežot vītni, nedrīkst lietot eļļu. Tapskrūves jāieskrūvē līdz galam.

    Metināšanas process. Vispirms ar gredzenveida šuvēm apmetina ieskrūvētās tapskrūves. Lai detaļa sa¬kārstu vienmērīgi, tapskrūves jāapmetina atsevišķi. Pēc tam aizkausē posmus starp apmetinātajām tapskrūvēm, pie tam posmus arī metina atsevišķi. Katra valnīša garums nedrīkst pārsniegt 100 mm. Valnīšu otru kārtu uzmetina perpendikulāri pirmās kārtas virzienam. Pēc abu malu virsmu apkausēšanas sāk aizmetināt apdari un plaisu. Var izvēlēties 4 mm elektrodu un 120 ... 140 A metināšanas strāvu. Lai par 10 mm biezākā izstrādājumā ātrāk aizmetinātu plaisas, lieto tērauda papildsaites (70. att.). Saites un starpas starp tām sakūst nepilnīgi. Metinātā savienojuma visu virspusi pārklāj ar uzkausētu tēraudu. Metināt ar tērauda elektrodiem, lietojot tapskrūves, var jebkurā telpiskā pozīcijā bez čuguna izstrādājuma demontāžas.

    Pusautomātiskā metināšana. Defektu metināšanai čuguna lējumos aukstā veidā iesaka pulverstiepli. Metinot ar 3 mm diametra stiepli, ieregulē 250 .. . 280 A strāvu, 28 ... 32 V loka spriegumu.
    Čuguna lodēšana. Lodēšana ir detaļu savienošanas process, kurā lodmetālu sakarsē līdz tā kušanas temperatūrai un aizpilda ar to spraugu starp savienojamām detaļām. Lodējot pamatmetāls nekūst. Par lodmetālu lieto speciālus čuguna materiālus, misiņa lodes alvas-svina ātrlodes, kā arī cinka lodes.
    Čugunu lodē tajos gadījumos, kad metinātam savienojumam ir nodrošināta stiprība bez pamatmetāla kausēšanas. Lodēšanai sagatavoto virsmu sakarsē ar gāzes degļa liesmu līdz čuguna vai misiņa lodes kušanas temperatūrai (800... 950 °C). Sākumā jāveido atsevišķi izkausētās lodes pilieni, kas ar kušņiem plānā kārtā izplūst pa čuguna izstrādājuma malu. Lai lodes materiāls iekļūtu čuguna porās un labāk tās saslapinātu, kušņiem pievieno aktīvas vielas, kas veicina čuguna saslapināšanos un veido stipras saites starp lodi un pamatmetālu.
    Ar čuguna lodēm lietderīgi lodēt sīkus defektus čuguna detaļu apstrādātajās virsmās, ja uzkausētajam metālam nepieciešams iegūt čuguna struktūru. Ar misiņa lodi lodē zemākā temperatūrā (650.. .750°C) nekā ar čuguna lodi. Lai čuguns ar misiņu labāk saķertos, tad no malu virsmas izdedzina grafītu ar skābekļa liesmu, kurā ir skābekļa pārākums. Pēc tam apdarē ievada kušņus, pēc kušņu izkušanas izkausē misiņa lodi, kas veido šķidru vannu un aizpilda apdari. Uzkausēto metālu tūlīt pēc metināšanas 600 ... 700 °C temperatūrā caurkaļ ar rokas vara āmuru. Lodēšanu ar alvassvina un cinka ātrlodēm defektu novēršanai čuguna detaļās lieto ierobežoti. Šo veidu lieto tikai tad, ja nevar izmantot citus pilnveidotākus paņēmienus. Čuguna lodēšana ar ātrlodēm ir apgrūtināta tāpēc, ka slikti saslapinās tā virsmas un savienojumam ir zema stiprība.

      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:37 am