METINĀŠANAS FORUMS

Metināšana - Metālapstrāde - Griešana - Metināšanas materiāli

Aptauja

Kādu metināšanas veidu Jūs biežāk izmantojat?

Decembris 2016

PirmdienaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdienaSestdienaSvētdena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Calendar Calendar

Latest topics

» Job opportunity for UP Welder
Trešdiena Aprīlis 08, 2015 2:08 pm by BalticDIA

» Starptaustiskā metināšanas konkursa „Baltic Welder 2014”
Piektdiena Novembris 28, 2014 2:53 pm by Admin

» Profesionālo risinājumu piegādātājs „Sanistal” piedalīsies izstādē „Tech Industry 2014”
Otrdiena Novembris 25, 2014 6:33 pm by Admin

» Defekti metinātajās šuvēs (Raex 400-500 steels)
Sestdiena Novembris 22, 2014 2:13 pm by jino

» ko Jūs par to sakat, vai esat dzirdējuši?
Otrdiena Septembris 02, 2014 9:11 am by jino

» Iekārtas un tehnoloģija pusautomātiskai lokmetināšanai ar kūstošiem elektrodiem
Trešdiena Maijs 28, 2014 7:39 pm by tzz..tzz..

» Alumīnija metināšana
Piektdiena Janvāris 31, 2014 9:10 am by siets

» Metināšanas palīglīdzekļi.
Trešdiena Decembris 11, 2013 12:43 am by jino

» Ko atbildēt Pamelai Andersonei, ja viņa prasa: "how to weld FW"?
Otrdiena Decembris 03, 2013 10:40 pm by jino

Affiliates

free forum


    Metinātu šuvju veidošanas tehnika

    Share

    Admin
    Admin
    Admin

    Number of posts : 56
    Reputation : 1
    Join date : 03.02.13
    Age : 103
    Dzīvesvieta : Riga

    Metinātu šuvju veidošanas tehnika

    Post  Admin on Ceturtdiena Februāris 07, 2013 10:15 pm

    Metinātu šuvju veidošanas tehnika

    Loka aizdedzināšana. Loku starp pārklātu elektrodu un metināmo izstrādājumu aizdedzina divos paņēmienos: saslēdzot īsi elektroda galu ar izstrādājumu un atraujot elektrodu no izstrādājuma virsmas atstatumā, kas apmēram vienāds ar metināšanā lietojamā pārklātā elektroda diametru.
    Elektroda īssavienojums ar izstrādājumu vajadzīgs, lai sakarsētu metālu līdz attiecīgai temperatūrai katoda plankumiņā, kas nodrošina primāro elektronu izeju un tātad loka veidošanos.

    Loka aizdedzināšanai ar pārklātiem elektrodiem lieto divus paņēmienus - ar pieskaršanos un slidināšanu, švirkstināšanu (42.attēls.). Pirmajā loka aizdedzināšanas paņēmienā metāls sakarst īssavienojuma punktā, otrajā paņēmienā - vairākos punktos, elektroda galam slīdot pa metināmā izstrādājuma virsmu.
    Metinātāji sekmīgi lieto abus loka aizdedzināšanas paņēmienus, pie tam pirmo paņēmienu biežāk lieto, metinot šaurās un neērtās vietās.

    Loka garums. Tūlīt pēc loka aiz¬dedzināšanas sākas pamatmetāla un elektroda metāla kušana. Izstrādājumā veidojas izkausētā metāla vanna. Metinātājam jāuztur loka degšana tā, lai tā garums būtu nemainīgs. No pareizi izraudzīta loka garuma ir ļoti atkarīgs darba ražīgums un metinātās šuves kvalitāte.
    Metinātājam elektrods lokā jāpadod ar ātrumu, kas vienāds ar elektroda kušanas ātrumu. Prasme uzturēt nemainīga garuma loku raksturo metinātāja kvalifikāciju.
    Par normālu uzskata loka garumu, kas vienāds ar 0,5... 1,1 elektroda stieņa diametriem (atkarībā no elektroda tipa, markas un šuves telpiskās pozīcijas). Palielinot loka garumu, samazinās tā degšanas stabilitāte un pa¬matmetāla izkausēšanas dziļums, palielinās elektroda nodeguma zudumi un metāla izšļakstīšanās, veidojas šuve ar nelīdzenu virsmu un palielinās apkārtējās atmosfēras kaitīgā iedarbība uz izkausēto metālu.

    Elektroda slīpums metinot atkarīgs no šuves telpiskās pozīcijas, metināma metāla biezuma un sastāva, elektroda diametra, pārklājuma tipa un biezuma.
    Metināšanas virziens var būt no kreisās puses uz labo pusi, no labās puses uz kreiso, no sevis un uz sevi (43.att. a).
    Neatkarīgi no metināšanas virziena elektrodam jāatrodas noteiktā pozīcijā, tam jābūt noliektam pret šuves asi tā, lai metināmā izstrādājuma metāls izkustu maksimāli dziļi. Lai iegūtu blīvu un vienādu šuvi, metinot apakšējā pozīcijā horizontālā plaknē, elektroda slīpuma leņķim jābūt 15° pret vertikāli šuves metināšanas virzienā (43.att. b).
    Parasti loks saglabā elektroda ass virzienu; ar norādīto elektroda slīpumu metinātājs panāk maksimālu izstrādājuma metāla izkausēšanu. Pie tam labāk veidojas šuve, kā arī lēnāk atdziest metināšanas vannas metāls, kas novērš šuvē karsto plaisu rašanos.

    Metinot ar šļūtenes pusautomātu, elektroda stieples pozīcija nav analogs elektroda pozīcijai rokas metināšanā ar pārklātiem elektrodiem.
    Elektroda slīpuma leņķis rokas meti¬nāšanā šuves apakšējā, vertikālā, griestu un horizontālā pozīcijās parādīts att.

    Elektroda svārstību kustības. Lai iegūtu vajadzīgā platuma valnīti, tad ar elektrodu šķērsvirzienā veic svārstību kustības. Ja elektrodu pārvieto tikai šuves ass garenvirzienā bez svārstību kustībām šķērsvirzienā, tad valnīša platums ir atkarīgs no metināšanas strāvas stipruma un tas ir 0,8... 1,5 elektroda diametri. Šādus šaurus valnīšus lieto tikai plānu lokšņu metināšanai, pirmās kārtas (saknes) metināšanai daudzkārtu šuvēm, metinot ar atbalstīšanas paņēmienu un citos gadījumos.
    Visbiežāk lieto šuves ar platumu no 1,5 līdz 4 elektroda diametriem, kuras veido ar elektroda šķērsvirziena svārstību kustībām.

    Rokas metināšanā izplatītākie elektroda šķērsvirziena svārstību veidi ir šādi:
    • kustība pa taisnu lauztu līniju (44.att. a);
    • kustība pa pusmēnesi, kura gali vērsti uzkausētās šuves virzienā (44.att. b);
    • kustība pa pusmēnesi, kura gali versti metināšanas virzienā (44.att. c);
    • trīsstūrveida kustība (44.att. d);
    • cilpveida kustība ar aizturēšanu noteiktās vietās (44. att. e).

    Kustības šķērsvirzienā pa lauztu līniju bieži lieto, lai iegūtu uzkausējuma valnīšus lokšņu sadurmetināšanā apakšējā pozīcijā bez malu noslīpinājuma un tajos gadījumos, kad nevar rasties caurdegumi metināmajās detaļās.
    Kustību pa pusmēnesi, kura gali vērsti uzkausētās šuves virziena, lieto saduršuvēm ar noslīpinātām malām un kakta šuvēm, kuru katete mazāka par 6 mm, ja šuves metina jebkurā pozīcijā un izmanto elektrodu ar diametru līdz 4 mm.
    Trīsstūrveida kustība jālieto, metinot kakta Šuves, kuru katete lielāka par 6 mm, un saduršuves ar noslīpinātam malām jebkurā telpiskā pozīcijā. Šajā gadījumā panāk labu saknes sakusumu un apmierinošu šuves veidošanos.
    Cilpveida kustības lieto tad, ja nepieciešams stipri sakarsēt metāla šuves malās, galvenokārt metinot augstleģeta tērauda loksnes. Šiem tēraudiem ir augsta plūstamība un, lai apmierinoši izveidotu šuvi, elektrods jāaiztur malās, tādējādi novēršot metāla caurdegšanu šuves centrā un metāla iztecēšanu no vertikālas šuves metināšanas vannas. Cilpveida kustības veiksmīgi var aizstāt ar pusmēness kustībām, aizturot loku šuves malās.
    Paņēmieni šuves aizpildīšanai pa garumu un šķērsgriezumu. Šuves pa garumu metina nepārtraukti vai ar atpakaļpakāpienu paņēmienu. Nepārtrauktā metināšanas paņēmiena būtība ir tāda, ka šuvi no sākuma līdz beigām metina vienā virzienā.
    Atpakaļpakāpienu paņēmienā garās šuves sadala īsākos posmos.
    Pēc šuves šķērsgriezuma aizpildīšanas paņēmiena izšķir vienkārtas šuves (45.att.a), daudzkārtu šuves (45.att.b) un daudzgājienu daudzkārtu šuves (45.att.c).
    Ja kārtu skaits vienāds ar gājienu skaitu, tad šādu šuvi sauc par daudzkāartu šuvi. Ja dažas kārtas veido vairākos gājienos, tad šādu šuvi sauc par daudzgājienu šuvi.

    Daudzkārtu šuves bieži lieto sadursavienojumos, daudzgājienu šuves - leņķa savienojumos un T veida savienojumos.
    Lai vienmērīgāk sakarsētu šuves metālu visā tās garumā, šuves metina ar divkārtu, sekciju, kaskādes, kalniņa paņēmieniem, pie tam visu šo paņēmienu pamatā ir atpakaļpakāpienu metināšanas princips (46. att.).

    Divkārtu paņēmiena būtība ir tāda, ka otro kārtu metina uz neatdzisušās pirmās kārtas pēc metināšanas sārņu noņemšanas. Metināšanu 200 ... 400 mm garumā veic pretējos virzienos, tādējādi novērš karsto plaisu rašanos šuvē, metinot 15 ... 20 mm biezu stingru metālu.
    Lai novērstu plaisu rašanos, metinot 20 ... 25 mm un biezākas tērauda loksnes, lieto kaskādes vai kalniņa metināšanas paņēmienu. Metinot sekcijām vai kaskādēm, daudzkārtu šuves aizpilda visā metināšanas biezumā noteiktā pakāpes garumā, kā parādīts 46. attēlā. Pakāpes garumu izvēlas tā, lai, metinot šuvi visā biezumā, šuves saknes metāla temperatūra nebūtu mazāka par 200 °C. Šajā gadījumā metāls ir ļoti plastisks un plaisas nerodas.

    Metinot ar kaskādes paņēmienu, pakāpes garums ir 200 .. . 400 mm, bet, metinot sekcijām - lielāks. Metināšanā ar kalniņu gājienus veic visā metāla biezumā. Metināšanas paņēmienu izvēlas atkarībā no metāla ķīmiskā sastāva, biezuma, uzmetināmo kārtu skaita un metināmā izstrādājuma stingruma.
    Metināšana pa blokiem ir metināšana, kurā daudzkārtu šuvi metina pa atsevišķiem blokiem, bet starpas starp tiem aizpilda pirms visas šuves aizmetināšanas. Parasti visu šuvi sadala apmēram 1 m garos posmos. Katru posmu (bloku) metina atsevišķs metinātājs. Metināšanu sāk no vidējā bloka tūliņ pēc pirmā gājiena veikšanas citos posmos. Gājiena virzienu katrā posmā ieteicams mainīt. Tāda vienlaicīga daudzgājienu šuves metināšana pa garumu un šķērsgriezumu nodrošina vienmērīgāku temperatūras sadalījumu, kas ievērojami samazina metināmā izstrādājuma kopējās paliekošas deformācijas. Metināšanu pa blokiem var veiksmīgi lietot pat biezu lokšņu pašrūdes tēraudu metināšanā.

    Daudzkārtu metināšanai salīdzinājumā ar vienkārtas metināšanu ir šādas priekšrocības.
    -Samazinās metināšanas vannas tilpums, tā rezultātā palielinās metāla atdzišanas ātrums un samazinās graudu izmēri.
    -Šuves metāla ķīmiskais sastāvs tuvs uzkausētā metāla ķīmiskajam sastāvam, jo nelielais metināšanas strāvas stiprums daudzkārtu metināšana tikai nedaudz izkausē pamatmetālu.
    -Katra nākamā šuves kārta termiski apstrādā iepriekšējās kārtas metālu, un metālam ap šuvi ir sīkgraudaina struktūra ar paaugstinātu plastiskumu un stigrību.
    -Katrai šuves kārtai atkarībā no metināšanas strāvas stipruma jābūt 3... ... 5 mm biezai (metinot mazoglekļa tēraudu).
    Metinot ar 100 A stipru strāvu, loks izkausē virsējās kārtas metālu apmēram 1,0 mm dziļumā, bet apakšējās kārtas metāls (dziļāk par 1,0 mm) sakarst no 1100°C līdz 1500°C un, strauji atdziestot, veido sīkgraudainu struktūru.
    Metinot ar 200 A stipru strāvu, kārtas biezumu var palielināt līdz 5 mm, bet apakšējās kārtas termiskā apstrāde norisēs apmēram 2,5 mm dziļumā.
    Šuves saknes metāla termisko apstrādi, lai iegūtu sīkgraudainu struktūru, realizē, uzmetinot valnīti ar 3 mm diametra elektrodu un metināšanas strāvu 100 A. Pirms valnīša uzmetināšanas šuves sakni notīra ar termisko griešanu vai mehāniski. Valnīti uzmetina nepārtraukti visā šuves garumā.
    Metāla virskārtas termisko apstrādi veic, uzklājot atkvēlinošu (dekoratīvu) kārtu. Atkvēlinošās kārtas biezumam jābūt minimālam (1...2 mm), lai nodrošinātu lielu atdzišanas ātrumu un sīkgraudainu virskārtas struktūru. Atkvēlinošo kārtu atkarībā no loksnes biezuma uzklāj ar 5... 6 mm diametra elektrodiem un 200 ... 300 A stipru strāvu.

    Šuves nobeigšana. Šuves beigās nedrīkst strauji pārtraukt loku un uz metāla virsmas atstāt krāteri. Krāteris šuvē var radīt plaisas, jo satur piemaisījumus, galvenokārt sēru un fosforu. Metinot mazoglekļa tēraudus, krāteri aizpilda ar elektroda metālu vai novada sānis uz pamatmetāla. Ja metina tēraudu, kuram ir nosliece veidot rūdītu mikrostruktūru, krāteri novirzīt nedrīkst, jo var rasties plaisas. Nav ieteicams aizmetināt krāteri, vairākkārt pārtraucot un aizdedzinot loku, jo veidojas metālu piesārņojoši oksīdi. Vislabākais šuves nobeigšanas paņēmiens ir krātera aizpildīšana ar metālu, pār¬traucot elektroda padevi un lēnām pa¬garinot loku, kamēr tas pilnīgi pārtrūkst.

      Tagad ir Trešdiena Decembris 07, 2016 10:38 am